Lai izkļūtu no ekonomiskās lejupslīdes, Latvija šobrīd ir smagas pārejas priekšā, kuras risinājums ir vai nu pilnīga Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programmas realizācija, tostarp reformu veikšana izglītības un veselības aprūpes sfērās, vai lata devalvācija. To šodien Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā (LTKL) organizētajās biznesa brokastīs pauda respektablā izdevuma “The Economist” analītiķis Eidans Manktelovs.
Pēc viņa teiktā, Latvijas ekonomikas stabilizāciju un iespējamu augšupeju nevar prognozēt ātrāk kā 2011.gadā.Svarīgākais uzdevums Latvijai, lai pārvarētu ekonomisko krīzi, ir stiprināt eksportu un starptautisku konkurētspēju. Ņemot vērā, ka visi galvenie Latvijas eksporta tirgi arī piedzīvo ekonomisko lejupslīdi, konkurētspējas palielināšana ir galvenais izaicinājums Latvijas valdībai un uzņēmējiem, norāda Manktelovs.
Lai īstenotu šo uzdevumu, ir tikai divi iespējamie ceļi – lata devalvācija vai arī ceļš, kuru pērnā gada nogalē uzsāka Latvijas politiķi un kas paredz budžeta deficīta samazināšanu uz algu un iekšējo izmaksu rēķina. Lai arī spēja samazināt publiskās pārvaldes izdevumus par 15% ir uzskatāma par apsveicamu, ir vairāki faktori, kas liek domāt, ka decembrī uzsāktā SVF prasību izpilde varētu nebūt pietiekama, lai pilnībā atrisinātu valsts ekonomiskās problēmas.
Pirmkārt, jāņem vērā, ka krīze ir smagāka un dziļāka, nekā tas tika prognozēts. Otrkārt, Centrāleiropas un citu valstu nacionālās valūtas devalvācija rada nopietnus draudus eksporta iespējām un konkurētspējai. Treškārt, vēl līdz šim nav novērots darbs izglītības un veselības aprūpes programmu reformēšanā, kas ir viena no SVF prasībām un rada šaubas par Latvijas spēju šo programmu pilnībā īstenot.
Kā uzskata Manktelovs, jāņem vērā arī tas, ka Latvija saņem salīdzinoši lielu starptautisko atbalstu, kura apmērs ir gandrīz trešdaļa no nacionālā iekšzemes kopprodukta, kas ir ievērojami lielāks nekā, piemēram, Ungārijai. “Ja Latvijai neizdosies pilnībā īstenot SVF prasības, lata devalvācija varētu būt vienīgais iespējamais risinājums valsts ekonomikas nostādīšanai atpakaļ uz kājām,” brīdināja ekonomikas eksperts.
Kā aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, Eiropas Komisijas, SVF un reģionālo aizdevēju piekrišana Latvijas decembrī piedāvātajai stabilizācijas programmai un kredītlīnija 7,5 miljardu eiro (5,25 miljardu latu) apmērā valsti šobrīd sargā no vairākiem riskiem.
Valsts, nesaņemot šo starptautisko institūciju atbalstu, kādā brīdī nespētu maksāt algas un pensijas.
“Jāatceras arī, ka reizē ar stabilizācijas programmu un kredītlīnijas atvēršanu Latvijas Banka pārstāja automātisku lata pirkšanu par eiro, kā arī latu procentu likmes kritās,” situācijas normalizēšanos valūtu tirgū un spiediena uz latu atslābšanu akcentē Grāvītis.
Manktelovs Latvijā viesojās jau pagājušajā gadā, kad iezīmēja divus scenārijus Latvijas situācijas attīstībā – vai nu iepriekšējo gadu nelīdzsvarotā ekonomiskā attīstība radīs nopietnu krīzi, vai arī, pamatojoties uz eksporta un pašmāju ražošanas attīstību, ekonomiskā piezemēšanās nebūs tik smaga.
“Šodienas tikšanās laikā bijām spiesti secināt, ka ir izpildījušās pesimistiskās prognozes un ir nepieciešama izteikta pārorientācija uz Latvijas konkurētspējas un eksporta attīstīšanu, lai tuvāko gadu laikā varētu apstādināt ekonomisko lejupslīdi un panākt Rietumeiropu,” atzīst LTKL valdes priekšsēdētāja Anita Kalēja.
Manktelovs ir profesionāļu aprindās augsti vērtēts Centrālās un Austrumeiropas ekonomikas un politikas analītiķis, kas galvenokārt raksta par Baltkrieviju, Latviju un Moldovu, kā arī par globālajiem riskiem, viņš ir vadības analīzes kompānijas “The Economist Intelligence Unit” pilnvarotais redaktors riska vadībā.
1996.gadā dibinātā LTKL ir lielākā ārvalstu tirdzniecības kamera Latvijā. Tās biedru vidū ir ne tikai britu un latviešu, bet arī zviedru, ASV, somu, dāņu, īslandiešu un norvēģu uzņēmumi. LTKL mērķis ir nodrošināt uzņēmējiem tikšanās un informācijas apmaiņas iespējas, veicināt savstarpēju tirdzniecību un pārstāvēt ētisku un godīgu biznesa praksi Latvijā.
