Latvijai, aizstāvot savas intereses Briselē Eiropas Savienības (ES) bužeta kontekstā, būs jāizšķiras kura ir prioritāte – kohēzijas fondi vai lauksaimnieku tiešmaksājumi, trešdien publicētā intervijā laikrakstam “Diena” atzina Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
“Latvija tagad nosauca divas prioritātes – kohēzijas fondi un tiešmaksājumi. Es domāju, taktiski spriežot, tas ir ļoti pareizi, jo nedrīkst atkāpties sākumā. Bet kaut kādā stadijā Latvijai būs jāizvēlas, kura no šīm prioritātēm ir galvenā,” teica Šteinbuka.
“Negribu dot nekādus ieteikumus, jo tā ir nacionālās valdības izvēle, tikai padomāsim kopā – ja runājam par tiešmaksājumiem, runa ir tikai par zemniekiem, bet, ja runājam par strukturālajiem fondiem, runa ir par katru Latvijas iedzīvotāju, jo visi izmanto ceļus, sakarus, elektrību, gāzi, ūdeni…Kohēzijas fondi – tie tiešām aptver visus. Negribu dot nekādus mājienus, kurai jābūt tai prioritātei, vienkārši gribu teikt – kādā brīdī būs jāizvēlas, jo arī Eiropas Savienības budžets, ņemot vērā vispārējo krīzi, veidojas no iekšzemes kopprodukta. Ja tas nepieaug vai pieaug minimāli, tad budžets ir ierobežots un diez vai būtu pareizi gaidīt lielu pieaugumu,” klāstīja EK pārstāvniecības vadītāja.
Viņa norādīja, ka pašlaik EK priekšlikumā tiek pieļauts, ka ES budžets pieaugs par 5%, kas ir maz, bet varbūt ekonomiskā situācija Eiropā to vēl koriģēs. “Jāatceras arī, ka paša budžeta izpildes gaitā notiek tā korekcija arī atkarībā no ieņēmumiem. Kā jau ar jebkuru budžetu, tajā skaitā, piemēram, ar Latvijas valsts budžetu,” piebilda Šteinbuka.
Jau vēstīts, ka EK priekšlikumi Kohēzijas politikai 2014.–2020.gada plānošanas periodam paredz, ka Latvija saņems aptuveni par vienu miljardu eiro (702,8 miljoniem latu) mazāk nekā šajā plānošanas periodā.
Tāpat Latvija kategoriski iebilst pret lauksaimnieku atbalsta maksājumu samazināšanu. Trešdien notiks Baltijas valstu lauksaimnieku protests cīņā par taisnīgiem ES tiešmaksājumiem lauksaimniekiem. Latvijā protests notiks Rīgā pie Latvijas Nacionālās operas, bet paralēli Baltijas lauksaimnieki protestēs arī Briselē. Plānots, ka protestā piedalīsies aptuveni 500 dalībnieku.
Baltijas valstu lauksaimnieki iesnieguši arī deklarāciju un oficiālu aicinājumu nodrošināt taisnīgu reformu pēc 2013.gada, kurā tiek prasīta tiešo maksājumu sistēma ar taisnīgiem un godīgiem konkurences nosacījumiem visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, uzsverot, ka tiešajiem maksājumiem ir jābūt vismaz 90% apmērā no ES vidējā atbalsta apmēra.
