Latvija nolēmusi izraidīt kādu Krievijas vēstniecības diplomātu, jo šīs personas atrašanās Latvijā radot apdraudējumu valsts drošībai, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) Preses centra nodaļa.
Izraidītā vārds pagaidām netiek atklāts. Ar Krievijas vēstniecības pārstāvjiem aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties, bet ziņu aģentūrai “Interfaks” vēstniecības preses sekretārs Sergejs Dačenko paziņojis, ka vēstniecība “nekomentē šos paziņojumus un rekomendē pēc komentāriem vērsties Latvijas Ārlietu ministrijā”.
Pie ĀM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Edgara Skujas pirmdien izsaukts Krievijas vēstnieks Viktors Kaļužnijs, kuram iesniegta attiecīga nota.
Pamatojoties uz valsts drošības iestāžu informāciju, ĀM konstatējusi, ka viens no Krievijas diplomātiem ir veicis “darbības, kas nav savienojamas ar diplomāta statusu”, un viņa atrašanās Latvijā rada apdraudējumu valsts drošībai. Ar šādiem formulējumiem diplomātiskajās attiecībās parasti tiek saprasta spiegošana.
Saskaņā ar 1961.gada Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) Krievijas diplomātu atzinis par “persona non grata”. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) preses sekretāra pienākumu izpildītāja Iveta Maura aģentūru LETA informēja, ka izraidītajam diplomātam 48 stundu laikā jāatstāj Latvijas teritorija.
SAB norāda, ka pretizlūkošanas pasākumu kompleksa rezultātā ir ieguvis pārliecinošus un neapstrīdamus dokumentālus pierādījumus par Krievijas diplomāta darbībām, kuras “viennozīmīgi nav savienojamas ar diplomātiskā darbinieka pienākumiem, tādējādi pārkāpjot Vīnes konvenciju un radot draudus Latvijas nacionālajai drošībai”.
Pretizlūkošana ir viena no SAB pamatfunkcijām, un birojs aktīvi veic pasākumus nepieciešamās informācijas ieguvei šajā sfērā, piebilda Maura.
Pirmais un līdz šim vienīgais Krievijas diplomāta izraidīšanas gadījums Latvijā notika 2004.gada aprīlī, kad “par darbību, kas nav savienojama ar diplomāta statusu” jeb spiegošanu tika izraidīts Krievijas vēstniecības otrais sekretārs Pjotrs Uržumovs.
SAB tolaik apgalvoja, ka tā rīcībā ir dokumentāli pierādīta informācija par to, ka Krievijas diplomāts mēģinājis iegūt un tālāk izmantot informāciju, kas radītu tiešus draudus Latvijas valsts nacionālajai drošībai.
Atbildot uz šo Latvijas soli, Krievija no valsts izraidīja Latvijas vēstniecības pirmo sekretāru Juri Poikānu.
Savukārt tā paša gada maija vidū Latvija atteica izsniegt iebraukšanas vīzu Krievijas Ārlietu ministrijas Otrā Eiropas departamenta direktora vietniekam Mihailam Demurinam, kurš atbildēja par attiecībām ar Baltijas valstīm un agrāk strādāja Krievijas vēstniecībā Latvijā. 2003.gadā viņš par spiegošanu tika izraidīts no Igaunijas.
Pērn decembrī izrādījās, ka Šengenas zonas līguma valsts tā dēvētajā “melnajā sarakstā” iekļauts Krievijas vēstniecības diplomāts Anatolijs Kogalovs. SAB gan apgalvoja, ka Kogalova darbības formāts Latvijā nerada draudus nacionālajai drošībai.
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) paziņoja izraidīšana nav saistīta ar Šengenas zonas “melno sarakstu” un izraidītā persona nav Kogalovs. Riekstiņš norādīja, ka Krievijas diplomāts izraidīts, balstoties uz drošības dienestu sniegto informāciju, kas liecina, ka viņš ir pārkāpis Vīnes konvenciju un Latvijas drošības intereses.
ĀM neatklās informāciju par konkrēto personu. Ministrs vien norādīja, ka konkrētais diplomāts Latvijā uzturoties jau ilgāku laiku.
Riekstiņš pieļāva iespēju, ka no Krievijas puses varētu sekot atbildes soļi. Viņš gan uzsvēra, ka Krievijā strādājošie Latvijas diplomāti darbojas atbilstoši Vīnes konvencijai.
Politologs Kārlis Daukšts aģentūrai LETA atzina, ka Latvijai ir jāgatavojas diplomāta izraidīšanai no Krievijas.
Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) uzskata, ka Krievijas diplomāta izraidīšana abu valstu savstarpējās attiecības neietekmēs.
