Šodien Latvijā ar vairākiem pasākumiem tiek atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 27.gadadiena, kā arī Latvijas valsts simtgades svinības šodien tiks atklātas ar akciju “Apskauj Latviju” un Baltā galdauta svētkiem.
4.maijs ir oficiāla valsts svētku diena, jo minētajā datumā 1990.gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un pēc gadu desmitiem Padomju Savienības sastāvā Latvija atkal kļuva par brīvu un neatkarīgu valsti.
Deklarāciju pieņēma LPSR Augstākā Padome, kurā 1990.gadā tika ievēlēts 201 deputāts. Lai likumdevēji nobalsotu par deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” bija nepieciešams divas trešdaļas no deputātu skaita atbalsts jeb 132 balsis. Ar 138 balsīm “par”, 0 “pret”, jo deklarāciju neatbalstošie deputāti balsojumā nepiedalījās, un vienam atturoties Augstākā Padome to pieņēma. Tika pasludināts pārejas posms no Latvijas Republikas Augstākās Padomes līdz Saeimas sasaukšanai.
Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990.gada 4. maijā tika atjaunota Satversmes sapulces 1922.gada 15.februārī pieņemtā Latvijas Satversme. Šī deklarācija pasludināja 1940.gada 17.jūnija PSRS militāro agresiju kā starptautisku noziegumu un atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti.
4.maija notikumu pirmsākumi meklējumi jau 1989.gadā, kad tautas nacionālās atmodas kustība “Tautas fronte” uzsāka cīņu par pilnīgu valstiskās neatkarības atjaunošanu.
Līdz ar Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanu, valsts atguva oficiālo nosaukumu, kā arī vienlaikus tika atjaunota 1922.gadā pieņemtā Satversme.
Tomēr šodien atzīmējot minēto dienu ar vairākiem pasākumiem tiks ievadītas Latvijas valsts simtgades svinības, tādējādi tās atklājot ar akciju “Apskauj Latviju” un Baltā galdauta svētkiem.
Latvijas valsts simtgades atklāšana šodien rīta agrumā sāksies Latvijas Ziemeļu, Dienvidu, Rietumu un Austrumu galējos punktos Ipiķos, Demenē, Nīcā, un Pasienā.
Nīcā un Liepājā simtgades ozolu stādīs un simtgadi atklās Valsts prezidents, valsts simtgades patrons Raimonds Vējonis.
Akcijā “Apskauj Latviju” pie robežas esošo 45 pašvaldību teritorijās noteiktā laika secībā no plkst.9 visas dienas garumā kopā ar citiem pasākumiem tiks stādīti 100 ozoli ar īpašu simtgades norādi. Tādā veidā simboliski tiks iezīmēta Latvijas robežlīniju un Latvijas vienotība, ko valsts ieguva patiecoties pirms simts gadiem notikušajam Latgales kongresa lēmumam.
Akciju rīko Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas valsts simtgades biroju un Latvijas pašvaldībām, Latvijas mazpulkiem, Jaunsargiem, kuri tālāk uzņemsies rūpes par ozolu apkopšanu. Akcijas sagatavošanā visā Latvijā kopumā iesaistījušies jau vairāk nekā 2000 cilvēku.
Savukārt Baltā galdauta svētki ir pirms gada Kultūras ministrijas (KM) Latvijas valsts simtgades biroja ierosinātā tradīcija svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu, pieminot 1990.gada 4.maiju, kad Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
Baltā galdauta svētkus aicināts veidot ikviens – savā kopienā, ģimenē, pagalmā, draugu lokā vai darba vietā. Šajos svētkos baltais galdauts ir kā pašapziņas un lepnuma simbols, svētku būtība ir kopā būšana un sarunas.
Galvaspilsētā centrālās Balto galdautu svētku norises vietas būs dažādas, tostarp Latvijas Nacionālā bibliotēka, pie kuras tiks iestādīts arī savs simtgades ozols, Esplanāde un publiskā telpa pie Ministru kabineta.
Baltā galdauta svētkus ir aicināti svinēt arī ārvalstu diasporas latvieši visā pasaulē. Tāpat KM aicina pieteikt savu Baltā galdauta svētku norises vietu Latvijas valsts simtgades digitālajā platformā “www.lv100.lv”.
