SIA “Aerodium”, kas plašākai publikai kļuva pazīstams pēc priekšnesuma Turīnas olimpiādes noslēguma ceremonijā, nopircis Kanādas firmu, kurā radīti pasaulē pirmie vēja tuneļi, šodien raksta laikraksts “Dienas Bizness”.
“Aerodium” pārtapis holdingā un turpmāk attīstīs darbību vairākos perspektīvos virzienos, tostarp šovbiznesā un militārajā jomā, kļūstot par arvien nopietnāku spēlētāju starptautiskajā tirgū.Lidojumu iespējas arvien vairāk interesentu izmanto arī vienā no daudzajiem “Aerodium” lidošanas centriem Siguldā, un šogad tiek plānots dubultot apgrozījumu, salīdzinot ar 2008.gadu.Tieši latviešu uzņēmējiem priekšroku devis vertikālo vēja tuneļu tehnoloģijas radītājs Žans Senžermēns, izvēloties pircēju savam 1980.gadā dibinātajam uzņēmumam “Aerodium Canada”.”Tieši idejas un spēja tās realizēt, redzēt nozares attīstības iespējas bija izšķirošais faktors, kāpēc leģendārais izgudrotājs izvēlējās pārdot uzņēmumu tieši latviešiem. Bija arī daudz citu interesentu ar lielākām finansiālajām iespējām, bet viņš teica – jūs esat pelnījuši. Viņam bija svarīgi dot šai tehnoloģijai jaunu elpu,” stāsta “Aerodium” valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns.Tādējādi gaisa tuneļu biznesam Latvijas uzņēmēji ieguvuši līdz šim nepiedzīvotu mērogu, attīstot to četros virzienos. Tiek ražoti dažādas sarežģītības pakāpes un pielietojuma gaisa tuneļi. “Aerodium” attīsta franšīzi, slēdzot līgumus ar uzņēmumiem Dānijā, Norvēģijā, Somijā, Kazahstānā u.c., radot arvien vairāk vietas pasaulē, kur iespējams lidot sporta un izklaides nolūkos.Šobrīd tiek patentēts jauns produkts, par ko “Aerodium” pārstāvji ir noslēpumaini, bet tas dos lielas iespējas uzņēmumam strādāt šovbiznesā, izīrējot tehnoloģijas šova programmām.Salīdzinoši maz zināma ir “Aerodium” darbība militārajā jomā, apmācot speciālo uzdevumu vienību karavīrus. Pakalpojumā, ko jau izmanto Pakistānas un Sauda Arābijas militārie spēki, ietilpst piegāde, karavīru apmācība un pēcapkalpošanas serviss.Latvijā “Aerodium” biznesu krīze ir tikai stimulējusi, atzīst Beitāns. “Cilvēkiem nav naudas, lai brauktu uz ārzemēm, tāpēc viņi pozitīvas emocijas meklē tepat Latvijā, un janvārī klientu skaits Siguldas gaisa tunelī ir dubultojies. Cilvēkiem vajag izvēdināt galvu, un mēs to varam piedāvāt. Esam uzstādījuši mērķi šogad dubultot apgrozījumu pret 2008.gadu. Tieši tagad mēs ieguldām līdzekļus reklāmā, esam radījuši uzņēmumam jaunu grafisko stilu, kas precīzāk izsaka lidošanas filozofiju un to, ka lidot patiešām var katrs,” skaidro “Aerodium” valdes loceklis Ingus Augstkalns.Rudenī tiek solīts, ka plašākai publikai būs pieejams Jelgavā uzstādītais daudz jaudīgākais gaisa tunelis. Tā ir pirmā slēgta veida transformējamā iekārta pasaulē, kas darbosies visu sezonu. Tuneļa diametrs ir četri metri, brīvā kritiena iekārtas platība ir apmēram 800 kvadrātmetri, bet vēja ātrums ir līdz 250 kilometriem stundā. Salīdzinājumam, Siguldā uzstādītā vēja tuneļa gaisa plūsmas ātrums ir 180-200 kilometri stundā. Lielāks vēja ātrums dod plašākas manevru iespējas un attīstību lidošanai kā sporta veidam.Pēc “Aerodium” gaisa tuneļiem kā atrakcijām pieprasījums pasaulē aug, taču īpašnieki atzīst, ka daudzās Eiropas valstīs Latvijas tēls ir sabojāts. “Latviju diemžēl uztver kā čaklu, bet tomēr melnstrādnieku tautu un ir pat bijuši piedāvājumi to reklamēt kā Kanādas, nevis Latvijas uzņēmumu, jo tā šo pakalpojumu ir vieglāk pārdot,” atzina Beitāns.Kā raksta “Dienas Bizness”, Latvijas paviljons izstādē “World Expo” 2010.gadā Šanhajā vilinās ar iespēju lidot gaisa tunelī. To nodrošinās “Aerodium” piedāvājums, kas paredz ļaut apmeklētājiem ar lidojuma palīdzību parādīt Latvijas sasniegumus.”Aerodium” holdings sastāv no četrām kompānijām – “Aerodium Canada”, “Wind Tunnel Technologies”, “Aerodium Latvija” un “LGK grupa”. Holdinga īpašnieki ir Beitāns, Uldis Baumanis, Augstkalns, bet kopumā nodarbināti 60 cilvēki.2008.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,5 miljoni eiro (2,45 miljoni latu), bet šogad plānots sasniegt 8,3 miljonus eiro (5,81 miljonu latu). Kompānijas peļņa pērn bijusi 0,44 miljoni eiro (0,31 miljons latu), bet šogad plānots strādāt ar 0,86 miljonu eiro (0,6 miljonu latu) peļņu.
