Graudkopības kooperatīvs “Latraps” būvēs iesalnīcu, lai apgādātu ar iesalu mazās alus darītavas, raksta laikraksts “Dienas Bizness”.
Kopējās investīcijas iesalnīcas izveidē Jelgavas novada Staļģenē plānotas ap 2,5 miljoniem latu, projekta attīstīšanā iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu finansējumu.
Patlaban Latvijā iesalu neražo neviens, viss patērētais iesals tiek importēts. “Tā būs mazā iesalnīca, kas varēs ražot kvalitatīvu iesalu mazajām alus darītavām,” stāsta “Latraps” izpilddirektors Edgars Ruža. Produkts būšot līdzīgs Austrijas un Vācijas mazo iesalnīcu iesalam.
Paredzēts, ka iesalnīcas būvniecība sāksies šogad jūnijā, bet pirmais iesals būs gatavs nākamā gada martā. Plānotā jauda iesalnīcas pirmajā kārtā būs 4200 tonnas, bet pieprasījuma pieauguma gadījumā to varēs dubultot.
Netiek izslēgta iespēja iesalu realizēt arī Lietuvā, kur mazo alus ražotāju ir vairāk nekā Latvijā. Tiesa gan, kaimiņvalstī darbojas divas iesalnīcas, kas ražo vidējas kvalitātes iesalu.
Komentējot jaunās iesalnīcas izveides ieceri, nozarē strādājošie atzīst, ka noteicošie būs divi faktori – produkta kvalitāte un cena. “Iesals ir produkcija, kas Latvijas alus ražotājiem būs vajadzīga, bet jārēķinās, ka iesala biznesā ir liela konkurence. Līdz šim alus darītāji nav izjutuši lielas problēmas ar iesala iegādi. Lielās alus darītavas iesalu pērk koncernu ietvaros, bet mazie – Lietuvā vai citur. Pastāv jautājums, vai “Latraps” iesalnīca spēs savu produktu saražot kvalitatīvāk un lētāk? Jābūt spēcīgai motivācijai, lai šo produktu pirktu no vietējā ražotāja,” uzsver “Agrofirmas “Tērvete”” padomes loceklis Modris Goba.
“Latraps” ar iesalnīcas projektu plāno atjaunot alus miežu audzēšanas kultūru Latvijā. Jau patlaban zemnieki sēj alus miežus šim projektam, pavisam iesalnīcai būs nepieciešami 1500 hektāru.
Plānots, ka turpmāk alus miežu audzēšana tiks organizēta lielākos apjomos nekā tikai iesalnīcas vajadzībām, jo šī kultūra pasaulē esot ļoti pieprasīta, turklāt arī cena ir laba. Ruža lēš, ka perspektīvā tie varētu būt vairāki desmiti tūkstoši hektāru. Kā piemēru viņš min to, ka Sanktpēterburgā darbojas liela iesala un alus ražotne, kam pietrūkst izejvielu, jo Krievijā ar alus miežu audzēšanu esot lielas problēmas.
Vēl viens iemesls, kāpēc izvēlēti alus mieži, ir tas, ka turpmāk platībmaksājumu saņemšanai ietverts nosacījums, ka augu sekā jābūt vismaz trīs kultūrām. Patlaban Zemgalē tiek audzēti rapši un kvieši, kas tiks papildināti tieši ar alus miežiem, un tas var dot būtisku pievienoto vērtību.
Iesalnīcas izveide nav vienīgais jaunums kooperatīva darbā. Jau pērn “Latraps” sāka attīstīt jaunu bāzi Jaunpagastā, kas paredz graudu pieņemšanu un pirmapstrādi. Iniciatīva šāda kompleksa izveidei pieder Stendes lauksaimniekiem, kas apvienojušies nolūkā attīstīties.
Jaunpagasta kompleksa pirmās kārtas izveidē pērn ieguldīti 300 000 latu un pieņemta izaudzētā raža, bet šogad kopējās investīcijas šajā bāzē sasniegs 1,2 miljonus latu.
Jaunpagastā varēs uzglabāt ap 12 000 tonnu graudu, salīdzinājumam – “Latraps” kompleksā Elejā var uzglabāt 46 000 tonnu.
Zemniekiem būs iespēja bez starpniekiem graudus realizēt savā objektā un pēc tam raudzīties, kā tos labāk pārdot, skaidro Ruža. Tāpat šajā bāzē lauksaimnieki varēs iegādāties minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus.
2011.gadu “Latraps” pabeidza ar 75,61 miljona latu apgrozījumu, kas ir par 34% vairāk nekā gadu iepriekš.
