Līdz ar nacionālās valūtas nomaiņu lata kurss pret eiro nemainīsies, sola finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Politiķis uzsvēra, ka lata piesaistes kurss eiro nemainīsies, jo iepriekš par iespējamām izmaiņām nav bijuši nekādi signāli. Konverģences ziņojumos par Latvijas gatavību eirozonai nav nekādu norādījumu, ka kurss ir nenovērtēts, pārvērtēts, ačgārns vai greizs. “Kursa maiņa nevienam nav vajadzīga, tad jau tas būtu izskanējis līdz šim,” sacīja Vilks, “tā ir politiska pašnāvība – nekur dokumentos to nenorādīt un tad pēkšņi mainīt. Nevienam tas nav vajadzīgs, Igaunijas gadījumā arī nekas nemainījās.”
Lata kurss pret eiro ir stingri fiksēts jau vairākus gadus. Saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto oficiālo kursu viens eiro ir 0,702804 lati.
“Ar kursu var spēlēties tad, kad valūtas ir staigājošas,” teica Vilks, kā piemēru minot Slovākijas kronu, Polijas zlotu, Ungārijas forintu, Čehijas kronu vai Zviedrijas kronu. Ja minētās valstis kādreiz pievienosies eirozonai, tad būs diskusija, kur kursu nofiksēt, jo kursa “staigāšana” vēsturiskā griezumā ir pietiekami liela. Savukārt Latvijai, Lietuvai, iepriekš arī Igaunijai attiecībā uz valūtas kursu “nekas nav kustējies” no 2005.gada. Latvijai kursa izmaiņas par vienu santīmu uz vienu vai otru pusi neko nedotu, vērtēja Vilks.
Jautājums par kursa maiņu nav dienaskārtībā, par to nav runāts un no tā nekāda labuma nebūtu, turklāt šādas pēkšņas izmaiņas nestu nepatikšanas visām Eiropas institūcijām, domā ministrs.
Teorētiski kursa maiņu var veikt, bet tad mājieniem par šādu rīcību ir jābūt pietiekami laicīgi, atzīmēja Vilks. “Tad mums jau no ziemas, jau pirms gada būtu kaut kādi zinātniski pētījumi, kas liktu to manīt,” teica ministrs, atzīmējot, ka nav neviena zinātniskā darba, kur šāds jautājums būtu pētīts vai modelēts.
Lata kursu pret eiro nākamnedēļ fiksēs Eiropas Savienības finanšu ministru sanāksmē, kur tiks pieņemts pēdējais formālais lēmums par Latvijas pievienošanos eirozonai.
Lai arī atbalsts eiro Latvijas sabiedrībā aug lēnāk, nekā iepriekš cerēts, tomēr vairs nav tālu līdz brīdim, kad 50% Latvijas iedzīvotāju atbalstīs eiro ieviešanu, domā finanšu ministrs. Viņš sarunā ar žurnālistiem atzina, ka atbalsts vienotajai Eiropas valūtai aug lēnāk, taču tagad tas ir 38%, nākamajā mēnesī būs 40%, un arī līdz 50% vairs nav tālu. Vilks domā, ka puse iedzīvotāju atbalstīs eiro ieviešanu Latvijā vēl pirms gada beigām.
“Cilvēki jau ir sapratuši, ka tas noticis,” teica Vilks. Viņaprāt, tagad ir būtiski skatīties uz tehniskām eiro ieviešanas lietām, piemēram, monitorēt cenas.
Tāpat ir būtiski atbalstīt nomaļākos lauku apvidos dzīvojošos un vecāka gadagājuma cilvēkus, kuriem palīdzīgu roku nevar sniegt tuvinieki. Lauku iedzīvotāju informēšanai būs jāvelta lielākās pūles, sacīja ministrs un uzsvēra, ka liela loma būs pašvaldībām, arī pastniekiem, aptiekās strādājošajiem, kas ir autoritātes vietējiem iedzīvotājiem.
Vilks domā, ka būtu labi kā īpaši izcelt, pateikties izpalīdzīgajiem cilvēkiem, kas uzņemas sociālo funkciju un palīdz veciem ļaudīm, piemēram, pasniedzot pateicības vai kādu gada balvu. Par šādu jautājumu varētu runāt ar pašvaldību savienību, jo šo cilvēku atbalsts ir nenovērtējams.
Finanšu ministrs arī atzina, ka mūsu valstī tomēr arī daudziem gados vecākiem cilvēkiem ir konti bankās, kur latu nomaiņa pret eiro notiks vienkārši. Savukārt tiem, kuri dzīvo reģionos, kur nav banku filiāļu, būs iespēja apmainīt latus pret eiro pasta nodaļās.
Vilks aicina cilvēkus nebūt lētticīgiem, nepaļauties provokācijām, neskriet tagad mainīt naudu kādos kioskos. Ministrs atzīmēja, ka Latvijas Bankā latus pret eiro varēs nomainīt vienmēr.
Atbalsts eiro ieviešanai Latvijas sabiedrībā varētu pieaugt ātrāk arī tad, ja no Eiropas un eirozonas nāks labākas ziņas, prognozēja ministrs un atzīmēja, ka patlaban labas ziņas ir Baltijas valstīs, arī Vācijā. Latvijai pērn bija izaugsme, arī šogad, nākamgad mūsu valstī tiek lēsta 4% izaugsme. Arī Vācijā, kas ir Latvijas tirdzniecības partnere, rādītāji ir labi.
