Veselības aprūpes budžetu varētu lāpīt uz valsts kompensējamo medikamentu rēķina – vai nu pārskatot kompensējamo medikamentu sarakstu, vai ar zāļu ražotājiem vienojoties par zemāku medikamentu cenu, atsaucoties uz informāciju no premjera biroja un Veselības ministrijas, raksta laikraksts “Diena”.
Caurums veselības naudas makā esot izrādījies mazāks, nekā iepriekš veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) bija nosaukusi – lai jau rudenī nebeigtos veselības aprūpei paredzētā nauda, papildus nepieciešami 45 miljoni latu, nevis iepriekš nosauktie 87 līdz 90 miljoni. Ja papildu naudas nebūs, ir bažas, ka pietrūks līdzekļu akūto pacientu stacionēšanai.”Pirmo samazinājumu – 39 miljoni latu un algu samazinājumu – varēja norīt, bet tos 45 [miljonus latu] – nevar. Tas tika izdarīts vienas dienas laikā, tas bija kļūdains lēmums. Tā nauda ir jāatrod. Man ir oficiāla vēstule no reģionālajām slimnīcām, viņām var iestāties maksātnespēja,” teikusi Rozentāle.Ja papildu nauda veselības aprūpei būs nepieciešama, to varētu meklēt vai nu veselības aprūpes budžetā, vai arī “pārdalot citas ārpus budžeta pozīcijas”, premjera Valda Dombrovska (JL) viedokli paudusi viņa preses sekretāre Līga Krapāne. Otrajā gadījumā tad ministri solidāri vienotos, no kuras nozares tiktu novirzīta nauda veselības aprūpei.Lai rastu papildu naudu, B.Rozentāle esot gatava pārskatīt kompensējamo medikamentu sarakstu. Tas, iespējams, varētu nozīmēt kompensācijas apjoma samazināšanu, sacījusi ministre, taču pagaidām vēl neprecizē, kā tas izpaudīsies. Viņa plāno tikties ar vairākām pacientu tiesības pārstāvošām organizācijām, lai izrunātu iespējamos risinājumus.No nevalstiskajām organizācijām nācis ierosinājums, ka varētu samazināt valsts kompensācijas apjomu no 100% uz 98%. Rozentāle sacījusi, ka šādu lēmumu viņa vēl pagaidām nevarot pieņemt. “Tas, kas uz cilvēku krīt, mēnesī vidēji ir 30 lati. Tas nozīmē, ka kādam tie var būt 10 lati, kādam – 60 lati,” sacījusi ministre. Vēl iespējams risinājums, viņasprāt, varētu būt kādu medikamentu izņemšana no kompensējamo medikamentu saraksta. Pašlaik valsts kompensējamajām zālēm gadā tērē 63 miljonus latu.Dombrovskis savukārt rosina pārskatīt valsts kompensējamo medikamentu izmaksas. Premjera partijas biedre, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas locekle Ingrīda Circene minējusi Slovākijas piemēru – krīzes laikā Slovākijas Veselības ministrija ir panākusi vienošanos ar farmācijas kompānijām samazināt cenas kompensējamajām zālēm. “Kompānijas bija ieinteresētas saglabāt savu vietu kompensējamo medikamentu sistēmā,” stāstījusi politiķe.”Jārunā acīmredzot ar Farmācijas departamentu, vai viņi ir par to runājuši,” par premjera ideju izteikusies Rozentāle. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis atminējies, ka jau iepriekš bijušas diskusijas ar zāļu ražotājiem par iespējām samazināt medikamentu cenas, tie lūgti nākt ar priekšlikumiem, taču “kustība bija samērā kūtra”. Ar ražotājiem tikšot atsāktas sarunas par vēl vienu iespējamu risinājumu, kas paredz ar ražotājiem slēgt vienošanās līgumu: “Ja budžetā paredzētā summa tikusi pārtērēta par viņu ražotajām zālēm, tad ražotāji to atgriež – vai nu zālēs, vai naudā.”Starptautisko Inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors Valdis Freidenfelds norādījis, ka Latvijā jau tagad medikamentu cenas ir trešās zemākās Eiropā, kas nozīmējot, ka “samazinājums uz leju praktiski nav iespējams, jo nav, kur tālāk atkāpties”. Ceturtdien, 16.jūlijā, zāļu ražotāji plānojuši tikties ar Rozentāli.
