Kopējais valsts ieguldījums, izpērkot privātajam akcionāram “Baltijas aviācijas sistēmas” (BAS) piederošās Latvijas aviokompānijas “airBaltic” akcijas, sedzot aviokompānijas zaudējumus un veicot nepieciešamos ieguldījumus, var sasniegt ap 170 miljoniem latu, trešdien raksta laikraksts “Diena”.
Satiksmes (SM) un Tieslietu ministrija (TM) kopā ar Valsts kanceleju (VK) pašlaik vērtē nacionālās aviokompānijas “airBaltic” šefa un līdzīpašnieka Bertolta Flika darbību valstij daļēji piederošajā aviokompānijā. Pieļaujams, ka par Flika darbību likumību varētu tapt iesniegums tiesībsargājošajām iestādēm, raksta “Diena”. Valdības nolīgtais konsultants “Prudentia” gatavo potenciālos scenārijus valsts turpmākajai rīcībai ar “airBaltic”, kas paredz vai nu pilnībā pārņemt kontroli kompānijā, vai piedalīties tās glābšanā kopā ar “airBaltic” privāto akcionāru. Abi scenāriji prasīs ievērojamus ieguldījumus no valsts maka, abos paredzēta Flika nomaiņa.. «Biznesa plāns, ko Flika kungs pērn valdībā prezentēja, ir ticis realizēts kardināli citādi. Un to nevar norakstīt tikai uz ārējiem apstākļiem,» “Dienai” atzina SM valsts sekretārs Anrijs Matīss. Pretēji Flika pērn valdībā solītajai peļņai, aviokompānija pērn piedzīvojusi aptuveni 34 miljonu latu zaudējumus, tai steidzami jāpalielina pamatkapitāls. Atbildot uz jautājumu, vai Flika darbībā ir konstatētas arī tādas darbības, kas vērtējamas kā valsts interešu neievērošana, Matīss teica: «Ir atsevišķas lietas, un par tām mēs tuvākajā laikā informēsim tiesībsargājošās iestādes.» Galvenokārt problēmas “airBaltic” saistītas ar pārāk optimistiskiem pieņēmumiem, degvielas cenu pieaugumu, nelielu pamatkapitālu un pārāk mazām investīcijām attīstībā, piemēram, laikus nav nomainītas neefektīvās “Fokker50” lidmašīnas..
«TM kopā ar SM un VK izvērtē dažādu prasījumu celšanas iespējas, arī iespējamu vēršanos tiesībsargājošajās iestādēs,» “Dienu” informēja TM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis..
Fliks ar “draugiem” grib uzvārīties
“airBaltic” privātais akcionārs BAS uzstājīgi aicina valdību izšķirties par vienu no trim scenārijiem: pārdot visas valstij piederošās akcijas BAS, nopirkt visas “airBaltic” daļas no BAS vai ļaut palielināt pamatkapitālu, samazinot valsts daļu aviokompānijā līdz 25%. BAS avansā ieguldījis “airBaltic” pamatkapitālā 17 miljonus eiro..
Kā “Dienai” norādīja “Prudentia” vadītājs Ģirts Rungainis, kurš patlaban valdībai gatavo iespējamo rīcības scenāriju izvērtējumu, dialogs starp valsti un BAS ir atjaunojies. Neoficiāli zināms, ka BAS savā piedāvājumā valstij par 47,2% “airBaltic” akciju grib ap 70 miljoniem latu. Piedāvājumā esot iekļauti arī visi “airBaltic” zīmoli, kurus 2009. gadā “airBaltic” par aptuveni deviņiem miljoniem latu pārdeva BAS. Fliks solīja tos atdot, bet nav to izdarījis..
Matīss uzsvēra – visi BAS veiktie ieguldījumi aviokompānijā būs jāpierāda. Ja valsts turpinās piedalīties “airBaltic”, ir jābūt pilnīgai kontrolei pār aviokompāniju un tās naudas plūsmu. Spēkā ir arī valdības lēmums, ka ieguldīt “airBaltic” naudu būs iespējams vien tad, ja tiks grozīts valstij neizdevīgais akcionāru līgums, tiks veiktas izmaiņas statūtos, tiks nomainīts Fliks, tiks paplašināta valde (šobrīd ir tikai viens valdes loceklis – Fliks) un Rīgas lidosta paliks kā “airBaltic” bāzes lidosta..
«Ilgtermiņā risinājums varētu būt privātajam akcionāram ļaut attīstīt “airBaltic”, kamēr valsts uzņemas attīstīt lidostu Rīga,» “Dienai” teica labi informēts avots, kurš vēlējās palikt anonīms. Jautājums ir, vai nākotnē privātais akcionārs būs BAS, jo, piepildoties scenārijam, kurā valsts izpērk BAS akcijas, nāksies meklēt jaunu partneri. Kopējais valsts ieguldījums, izpērkot BAS akcijas, sedzot aviokompānijas zaudējumus un veicot nepieciešamos ieguldījumus, var sasniegt ap 170 miljoniem latu, norāda laikraksts..
«Ja tāda situācija notiktu (valsts izpirktu BAS daļas), tad pēc iespējas īsākā termiņā jāsameklē stratēģiskais investors no aviācijas nozares,» teica Matīss. SM pagaidām nekādas sarunas ar potenciālajiem akciju pircējiem neesot bijušas. Rungainis gan atzina, ka dažas lielas aviokompānijas interesi par “airBaltic” esot izrādījušas. Lai saglabātu tiesības bez ierobežojumiem veikt lidojumus Eiropas Savienības (ES) valstīs, virs 50% no “airBaltic” kapitāla arī nākotnē jāpieder ES dalībvalstij vai ES dalībvalsts pilsonim..
“Diena” atgādina, ka Flika nomaiņa saskaņā ar akcionāru līgumu ir iespējama, tikai pusēm vienojoties, proti, ja pašam Flikam daļēji piederošais BAS piekrīt “airBaltic” stūri uzticēt citam vadītājam. Fliks iepriekš intervijā teica, ka pie sava krēsla neturēšoties. Paredzams, ka ceturtdien “airBaltic” šefs varētu nākt klajā ar plašāku informāciju šajā sakarā, piebilst “Diena”..
Nav zināms, vai “BAS” rūp airBaltic nākotne.
«Ja otram akcionāram – BAS – rūp “airBaltic” nākotne, rūp tas, vai “airBaltic” turpinās lidot, tad mums būtu jānonāk pie kompromisa. Valsts prasības ir akcionāru līguma izmaiņas un vadības maiņa,» teica Matīss. Pagaidām neviens potenciālais “airBaltic” vadītājs uzrunāts neesot, medijos šajā kontekstā minēto Mārtiņa Bondara vārdu Matīss nodēvēja par nepamatotām spekulācijām. «Valstij būs jāmeklē starptautiska mēroga menedžeris, kurš ir strādājis starptautiskā uzņēmumā aviācijas jomā.» Līdz ar Fliku varētu tikt nomainīti arī citi “airBaltic” vadības cilvēki, raksta “Diena”.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valdība 23.augustā nolēma, ka Latvijas valsts piedalīsies “airBaltic” glābšanā, taču izvirzot vairākus nosacījumus. Satiksmes ministrs Uldis Augulis, runājot par nosacījumiem, paskaidroja, ka ir jāpanāk “airBaltic” vadības maiņa, jāveic grozījumi statūtos, panākot tajos Komerclikuma nosacījumus, un jāveic izmaiņas akcionāru sadarbības līgumā, lai valstij būtu lielāka ietekme, kā arī lidostai “Rīga” jābūt bāzes lidostai, kas nodrošinātu, ka kompānija darbojas Latvijā..
Plānots, ka valdība par “airBaltic” nākotni lems nākamnedēļ, 6.septembra sēdē.
Kompānija veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā..
“airBaltic” dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder “airBaltic” prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai “Taurus Asset Management Fund Limited”.
