Neskatoties uz traģisko apšaudi kinoteātrī šā gada sākumā, pēc kā likumdevēji rosināja stingrāk kontrolēt ieroču nēsātājus, to skaits Latvijā pēdējo deviņu mēnešu laikā ir pieaudzis, otrdien vēsta laikraksts “Neatkarīgā”.
Gada sākumā Latvijā bija reģistrēti vairāk nekā 36 tūkstoši ieroču īpašnieku, no kuriem aptuveni deviņiem tūkstošiem bija tiesības ieroci nēsāt līdzi ikdienā. Deviņu mēnešu laikā valstī reģistrēto šaujamieroču īpašnieku skaits samazinājies par 144 – ierocis ir 36 276 cilvēkiem, no kuriem 26 913 ir mednieki. Savukārt personām, kurām ir ieroča nēsāšanas atļauja, piepulcējušies 376 cilvēki – kopumā tās ir 10 223 personas.
Tomēr Valsts policijas (VP) Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļas priekšnieks Andris Sudārs norādījis, ka šo personu skaitā ir arī apbalvojuma ieroču īpašnieki un valsts institūciju darbinieki, kuri personiskos ieročus izmanto dienesta vajadzībām.
Laikraksts atgādina, ka pēc Nikolaja Zikova sarīkotās šaudīšanās februārī kinoteātrī “Citadele” Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzstāja uz akūtu ieroču aprites likumdošanas uzlabošanu un skrupulozāku ieroču nēsātāju kontrolēšanu. Kopš tā laika pagājuši gandrīz deviņi mēneši, kuru laikā notikušas ne tikai publiskas, taču arī letālas šaudīšanās ar nereģistrētiem ieročiem.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pārstāvis Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība) neatceras, ka komisijā pēc pirmajām apspriedēm būtu skatīti konkrēti likumprojekti.
“Iespējams, kaut kas ir sagatavošanā,” bilda deputāts.
Tomēr kopš asiņainā nozieguma kinoteātrī izstrādāti priekšlikumi grozījumiem Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā, kuri tika izsūtīti nevalstiskajām organizācijām un par kuriem vēl notiks apspriešana Iekšlietu ministrijā, informējis Sudārs.
“Ikdienā tiek veikts monitorings attiecībā uz personu sodāmībām un administratīvajiem pārkāpumiem. Gadījumā, ja par personu, kura ir reģistrēta Ieroču reģistrā, tiek ievadīta informācija Sodu reģistrā, automātiski tiek nosūtīts attiecīgs paziņojums policijas struktūrvienībai, kura izsniegusi ieroču atļauju. Attiecīgā amatpersona, konstatējot likumā noteiktos ierobežojumus, anulē ieroča atļauju,” klāstīja Sudārs.
Turklāt ieroču īpašnieki ir iecirkņa inspektoru uzskaitē, kuri ne retāk kā reizi pusgadā apmeklē viņus dzīvesvietā, kurā atļauta ieroču glabāšana, pastāstīja VP pārstāvis.
Lai saņemtu pašaizsardzības šaujamieroča nēsāšanas atļauju, personai ir jānorāda motivācija, taču atļaujas darbības laikā joprojām netiek pārbaudīts, vai sākotnēji norādītie iemesli vēl ir aktuāli. Teorētiski sanāk, ka Latvijā ir vairāki tūkstoši cilvēku, kuru dzīvībai ikdienā draud briesmas, taču policija šo kārtību mainīt pagaidām negrasās. Lai varētu biežāk pārskatīt ieroča nēsāšanas atļaujas nepieciešamību, priekšlikumos grozījumiem Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā paredzēts atgriezties pie iepriekšējās kārtības, kad atļauja tiek izsniegta uz noteiktu termiņu, pauda Sudārs.
Sagatavotie priekšlikumi grozījumiem Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā paredz sašaurināt to personu loku, kuras var pretendēt uz ieroča nēsāšanas atļaujas saņemšanu, kā arī paredzēta psiholoģisko īpašību pārbaude ieroču nēsāšanas atļaujas pretendentiem un tiem, kuriem ierocis jau ir.
