Komunālo pakalpojumu uzņēmumi cīņā ar augošo parādnieku apjomu ķērušies pie tādiem soļiem kā apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas atslēgšana, pirmdien raksta “Neatkarīgā”.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis pagājušajā nedēļā ticies ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu un informējis par komunālo maksājumu parādu apjomiem, kas ir vairāk nekā 40 miljoni latu 71 pašvaldībā jeb par 10,5 miljoniem vairāk nekā pērn. LPS jūlija sākumā nosūtījusi vēstuli Saeimai un valdības ministriem, aicinot piešķirt subsīdijas maznodrošinātajiem vai kredītlīnijas namu apsaimniekotājiem siltuma parādu mazināšanai, par ko nāksies lemt nākamajai valdībai.
Tikmēr jūnijā Ķekavas novada Baložos SIA “Baložu komunālā saimniecība” sākusi atslēgt kanalizāciju dzīvokļos, kuros ir parāds par komunālajiem pakalpojumiem. Uzņēmumā laikrakstam apstiprināja, ka “ir tāda lieta”. Pārējiem daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem tas neērtības neradīšot, jo pakalpojumu var pārtraukt tikai konkrētam dzīvoklim. Savukārt kanalizācijas pieslēgšana izmaksā 425,29 latus, kuri parādniekam kaut kur jāatrod.
Savukārt zņēmums “Jelgavas ūdens” par 3000 latu lielu parādu Jelgavā, Māras ielā 1, atslēdza auksto ūdeni visai ēkai. Šajā mājā viena dzīvokļa parāds sasniedzis 2000 latu. Interneta vietnē www.kopaa.lv minēts vēl kliedzošāks fakts – Maltā bez karstā ūdens bija atstātas visas mājas, jo iedzīvotāju kopējais parāds sasniedza 50 000 latu. No tiem par siltumu nebija samaksāti 23 000 latu, un nelielā SIA “Maltas dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums” bija spiesta karsto ūdeni padot tikai divas reizes mēnesī.
Apsaimniekotāji ne pirmo gadu brīdina, ka apkures sezonu uzsāks vēlāk, bet pārtrauks agrāk. Tā rīkojas, piemēram, Cēsīs. Daži izteikušies, ka uz siltiem radiatoriem dzīvokļos var necerēt – tie būšot knapi remdeni, lai nesabojātu siltumapgādes sistēmu. Ar nepiekāpīgu nostāju izceļas uzņēmums “Liepājas enerģija”, kas nemaksātājiem atslēdz apkuri. Tā notika pērnā gada martā, kad pēc ilgām pārrunām un neizpildītiem solījumiem par vairāk nekā 40 000 latu parādu bez apkures palika kooperatīva “Kaija 2” ēkas.
Uzņēmuma “Daugavpils siltumtīkli” vadītājs Māris Laudiņš uzskata, ka nav korekti uzvelt kolektīvo atbildību par parādu visiem mājas iedzīvotājiem, apkuri nepieslēdzot. “Mēs ar katru individuāli strādājam, sūtām uz sociālo lietu pārvaldi. Tas ir korektāk,” viņš saka. Tomēr Laudiņš atzīst, ka uzņēmums pat gribēdams nevar pievienoties ekonomikas ministra Arta Kampara aicinājumam apkures sezonā ar ziedojumu no savas peļņas atbalstīt trūcīgos iedzīvotājus. Kopējais debitorparāds “Daugavpils siltumtīkliem” ir vairāk nekā 2,5 miljoni latu, kas ir vairāk nekā pērn.
Uzņēmums “Rīgas siltums” šādā veidā no pelņas jau ir ziedojis galvaspilsētas maznodrošināto iedzīvotāju atbalstam, nu arī “Liepājas enerģija” varētu rīkoties tāpat. Šis ir viens no legāliem veidiem, kādā pašvaldības mēģina risināt samilzušo parādu problēmu.
Taču Laudiņš uzskata, ka valsts pārāk daudz vēlas uzkraut pašvaldību pleciem. “Arī valsts varētu palīdzēt un nepiemērot maznodrošinātajiem akcīzes nodokli. To lūdz gan LPS, gan mēs,” viņš piebilst. Pašvaldības jau ir prasījušas pārskatīt akcīzes nodokļa piemērošanu siltumapgādei, jo esošās Eiropas Savienības regulas to prasa ieviest līdz 2014.gadam, bet akcīze palielināta jau šogad. LPS uzskata, ka šī nauda izlietota budžeta lāpīšanai. Arī Zatlera Reformu partija nākusi klajā ar ierosmi atcelt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem, kas dotu 14,2 miljonus latu valsts budžetā.
Līdz šim pašvaldības no Ekonomikas ministrijas nav saņēmušas reālus un abām pusēm pieņemamus solījumus problēmas risināšanai, norāda laikraksts.
