Ekonomikas ministra Arta Kampara (“Jaunais laiks” (JL)) demisija tiek prasīta līdz ar viņa pārsteidzīgo velmi Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājas amatā iecelt pašreizējo PA valdes locekli JL pietuvināto Ivetu Zalpēteri, piektdien raksta laikraksts “Diena”.
Kad nedēļas sākumā Saeimas kuluāros bija jaušams JL satraukums par Kampara spēju noturēties amatā, ieganstu tam bija devis pats ministrs. Kā liecina neoficiāla informācija, Kampars otrdien izskatīšanai valdības sēdē bija nobriedis virzīt valdības lēmuma projektu par jauna PA ģenerāldirektora iecelšanu, šajā amatā apstiprinot Zalpēteri. Koalīcijas partnerus šāda ministra rīcība pārsteigusi, jo jautājums pirms tam nebija apspriests. Turklāt pats Kampars publiski bija atzinis, ka jauno PA vadītāju izvēlēsies konkursā, raksta “Diena”.
Lielākie iebildumi radās Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS). Tā devusi signālus JL – ja Kampars uzstās uz Zalpēteres virzīšanu PA vadītāja amatā, daži ZZS deputāti ceturtdien varētu pievienoties Saeimas opozīcijas partiju pieprasījumam Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar “Parex bankas” aktīviem, kas apdraudētu ministra palikšanu amatā. Lai stiprinātu Kampara pozīcijas, JL reaģēja nekavējoties, un lēmumprojekts par Zalpēteres apstiprināšanu valdības darba kārtībā otrdien nenonāca. Noprotams, neoficiāli tika panākta vienošanās, ka JL jautājumu par PA vadītāju un valdi atliks un diskutēs koalīcijā, savukārt ZZS neatbalstīs opozīcijas pieprasījumu. Ceturtdienas balsojums Saeimā apliecināja, ka ZZS savu solījumu izpildīja, vēsta “Diena”.
“Jā, mēs iebildām un drusciņ to izmantojām,” “Dienai” atzina ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, uzsverot – ZZS nav bijis pieņemams, ka Kampars vienpersoniski izlemj par PA vadītāja iecelšanu. To, ka panākta vienošanās jautājumu par PA vadību izskatīt kādā no tuvākām koalīcijas sēdēm, apstiprināja arī JL frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Brigmanis gan noliedza, ka starp JL un ZZS saistībā ar Kampara pozīciju atbalstīšanu panākta vēl kāda vienošanās. Tiesa, neoficiāli netiek izslēgts, ka ZZS vēlētos iegūt arī vietu PA valdē.
Vairākas ar valdību saistītas amatpersonas laikrakstam neoficiāli pieļāva, ka viens no koalīcijas kompromisiem varētu būt atkārtoti PA ģenerāldirektora amatā apstiprināt līdzšinējo tās vadītāju ar LPP/LC līdera Aināra Šlesera ietekmi saistīto Artūru Grantu. Viņa pilnvaras beigušās 25. maijā.
Zalpētere amatu PA ieguva pērn rudenī, kad PA valdi, iesniedzot atlūgumu, pameta ar ZZS ietekmi saistītais Juris Vaskāns. Līdz ar to ZZS šobrīd nav ietekmes PA valdē. Bez I. Zalpēteres PA valdē darbojas vēl divi locekļi – TB/LNNK biedre Vineta Stolere un TP līdera Andra Šķēles znota tēvs Andis Dobrājs. Stolere darbu drīz atstās, jo dosies dekrēta atvaļinājumā.
Avīze norāda, ka būtisku lomu PA valde šobrīd ieguvusi, jo PA ir “Parex bankas” valstij piederošo akciju īpašniece un ir tieši saistīta ar valdības atbalstītā Parex sadalīšanas plāna īstenošanu – jaunas, tā sauktās labās bankas izveidošanu, vecajā atstājot sliktos bankas aktīvus. Pret šādu sadalīšanu iestājušies bijušie Parex īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis. Sprunguļus valdības plānā, parlamentā virzot pretrunīgi vērtētus grozījumus kredītiestāžu likumā, liek arī Saeimas opozīcija – TP, LPP/LC un Saskaņas centrs. Pieņemot grozījumus, valdības atbalstītajai “Parex” sadalīšanai, visticamāk, nāktos pārvilkt svītru. Savukārt, ja PA valde līdz tam jau būtu pieņēmusi visus ar bankas sadalīšanu un jaunas bankas dibināšanu saistītos lēmumus, grozījumi uz šo procesu vairs neattiektos. Koalīcijas pārstāvji uzskata, ka, izlemjot jautājumus par “Parex” sadalīšanu, būtu nepieciešams, lai PA valdei būtu pilntiesīgs vadītājs, raksta “Diena”.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Saeima ceturtdien tikai pēc četriem atkārtotiem balsojumiem noraidīja opozīcijas partiju “Saskaņas centrs”, LPP/LC un TP iesniegto pieprasījumu ekonomikas ministram Kamparam, kurā aicināts paskaidrot, vai “Parex bankas” līzinga kompānijas Baltkrievijā “Parex Leasing” pārdošana atbilst valsts interesēm. Opozīcijas partiju pārstāvji ceturtdien pēc balsojuma Saeimā iesniedza atkārtotu ministra demisijas pieprasījumu.
