Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tuvāko nedēļu laikā plāno izveidot darba grupu, kas izvērtētu iespējamās izmaiņas augstskolu finansēšanā, ieviešot studiju maksu visiem augstskolu studentiem, šodien raksta laikraksts “Diena”.
Patlaban par valsts līdzekļiem Latvijas augstskolās mācās tikai ceturtā daļa studentu, savukārt pārējie studiju maksu, kas lielākoties pārsniedz 1000 latu gadā, sedz paši. Pēc Latvijas Universitātes (LU) rektora Mārča Auziņa domām, šie skaitļi ir gana iespaidīgi, lai būtu jāapspriež arī citi augstākās izglītības finansēšanas modeļi, tā samazinot studiju maksas slogu.
Viņaprāt, piemērotākais būtu valstij paredzēt noteiktu maksājumu par visu valsts finansēto augstskolu studentu studijām, taču visiem studentiem būtu jāmaksā līdzdalības maksājums, kam jābūt daudz mazākam nekā pašreizējā studiju maksa. Šāda finansēšanas modeļa apspriešanai IZM tuvāko nedēļu laikā sola izveidot darba grupu, taču no “Dienas” aptaujāto augstākās izglītības speciālistu un studentu atbildēm var secināt, ka šādas izmaiņas tiek vērtētas pretrunīgi.
Jaunajā mācību gadā tikai retajā studiju programmā maksa nepārsniegs 1000 latu gadā un nereti būs arī 2000 latu, raksta “Diena”. Ņemot vērā, ka valsts par vienu budžeta studentu augstskolām maksā vairāk nekā maksas studenti, radusies situācija, ka budžeta studenti dotē maksas studentus, kas likumdošanā nav atļauts. Līdz ar to augstskolām nākas celt studiju maksu, un netiek noliegts – valsts savos plānos iezīmējusi vienas budžeta vietas finansējuma palielinājumu arī turpmāk, tāpēc studiju maksa varētu vēl augt.
Šī situācija arī Auziņam likusi runāt par finansēšanas modeļa maiņu, paredzot valsts bāzes finansējumu visiem studentiem un visiem arī papildus līdzdalības maksājumu. Pagaidām nav aprēķināts, cik liels tas varētu būt, taču saskaņā ar LU datiem par studentu skaitu un valsts finansējuma apjomu iznāk, ka valsts par vienu studentu varētu maksāt vidēji 700 latu. Tā kā LU studijas vidēji maksā 1300 latu, tad pie pašreizējā valsts finansējuma 600 latu būtu jāpiemaksā katram pašam.
Tomēr augstskolu un IZM pārstāvji par Auziņa ierosinājumu ir atturīgi.
Latvijas Studentu apvienības sociālā virziena vadītājs Igors Grigorjevs norāda, ka šī iespēja “būtu ļoti nopietni jāizsver”, jo pašreizējā situācija, kad valsts apmaksā studijas tikai ceturtdaļai studentu, vērtējama kā katastrofāla. Taču viņš paredz, ka studentu vidū būs krasi pretēji viedokļi atkarībā no budžeta finansējuma apmēra viņu programmā, tāpēc “topošie ārsti nebūs priecīgi, žurnālisti būs”.
Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers atceras, ka ir bijuši pāris mēģinājumi Auziņa piesaukto modeli Latvijā ieviest, taču ieceri nobremzējuši tieši asie studentu protesti, kuri uzskatījuši, ka labākajiem jādod iespēja mācīties par velti.
Lai arī studentiem ir iespēja ņemt kredītu, jāizvērtē, “vai Latvija ir gatava tam, un vai tas nepadarīs augstāko izglītību nepieejamu lielai daļai cilvēku”, pagaidām atturīgu viedokli pauž Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis.
Arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns atbalsta pašreizējo sistēmu, jo labākajiem studentiem sniegtā iespēja studēt par velti un vislabākajiem – arī saņemt stipendijas, “stimulē cenšanos”. Taču, viņaprāt, valstij jādomā par to, kā dzēst studiju kredītus prioritāro nozaru studentiem, kas beidz augstskolu un strādā atbilstošajā specialitātē, jo pašlaik tas tiek darīts tikai nelielai daļai absolventu.
Viens no galvenajiem pretargumentiem ierosinātajām izmaiņām, kas izskan dažādu augstākās izglītības speciālistu sarunās ar “Dienu”, ir, ka šāds modelis neļautu valstij atbalstīt tieši prioritārās nozares. IZM Augstākās izglītības departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis skaidro, ka līdz ar šāda modeļa ieviešanu, finansējums tiktu novirzīts galvenokārt sociālajām zinātnēm, kur 92% esot maksas studenti.
“Valstij nepieciešami noteiktu nozaru speciālisti, un tā apmaksā labākos. Ja būs sistēma, ka maksāts tiks par visiem, visi varēs stāties, kur grib, un mums būs 90% juristu,” saka Rīgas tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts.
Savukārt Augstākās izglītības padomes vadītāja pienākumu izpildītājs Juris Ekmanis: “Ar šādu modeli RTU jūs iznīcināsiet.” Tāpēc viņš iesaka augstskolām piešķirt lielāku autonomiju, ļaujot tām izvēlēties, kādu finansējuma modeli tās vēlas.
Visi augstskolu pārstāvji ir vienisprātis, ka jebkurā gadījumā valsts finansējumam viena studenta izglītošanai būtu jāpieaug, īpaši ņemot vērā, ka Latvijā valsts viena studenta izglītošanai tērē mazāk nekā nabadzīgākās ES valstis Rumānija un Bulgārija.
Cerīgi nākotnē skatīties neliekot valsts sāktā tēriņu apcirpšana, kas ietekmējusi arī augstskolas. Piemēram, LU un RTU vadībai IZM likusi divās dienās šā gada budžetu samazināt attiecīgi par 0,5 un 0,8 miljoniem latu.
IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics nedod augstskolām cerības uz lielāku budžeta finansējumu, jo “pie šiem budžeta samazinājumiem un tautsaimniecības rādītājiem vēl kaut ko uzlikt uz valsts pleciem ir nereāli”. Lai gan Gruškevics apstiprina, ka IZM veidos darba grupu augstākās izglītības finansēšanas modeļa maiņas izvērtēšanai, taču neslēpj, ka neatbalsta Auziņa ierosinājumu, kas “demotivētu studentus”.
Viņš piedāvā situāciju mainīt, no augstskolu finansēšanas noteikumiem izņemot akadēmiskā personāla darba samaksu, kuras pieaugums līdz šim arī palielinājis vienas studiju vietas izmaksas – tad to joprojām segtu valsts, bet tas vairs nesadārdzinātu studijas.
