Grieķijai ir aptuveni divi miljardi eiro (1,4 miljardi latu) un ar to ir pietiekami, lai algas un pensijas turpinātu maksāt līdz 20.jūlijam, trešdien vēstīja laikraksts “Kathimerini”.
Turpretī nodarbinātības ministrs Antonis Rupakiotis preses konferencē trešdien, reaģējot uz medijos izskanējušo informāciju, atzina, ka vismaz jūlijā nevajadzētu rasties problēmām ar pensiju izmaksu.
Par maksājumiem augustā un pēcāk Rupakiotis nesniedza komentārus, norādot, ka tad pašreizējās valdības mandāta termiņš būs beidzies.
Vienlaikus gan ministrs atzina, ka valsts subsidēto pensiju fondi atrodas “sliktā finansiālā stāvoklī”.
Laikraksts “Kathimerini” savas informācijas avotu neatklāja, tomēr citi mediji, kas arī rakstīja par šo vēsti, atsaucas uz datiem, ko otrdien sniedzis finanšu ministrs, tiekoties ar Kreiso radikāļu koalīciju (SYRIZA), kas svētdien gaidāmajās parlamenta vēlēšanās varētu saņemt lielāko balsu skaitu.
SYRIZA līderis Aleksis Ciprs jau iepriekš paudis pārliecību, ka Grieķijas un starptautisko aizdevēju starpā panāktā vienošanās par palīdzības piešķiršanu uz bankrota sliekšņa nonākušajai valstij ir jālauž.
Savukārt Grieķijas Eiropas partneri brīdinājuši Atēnas, ka turpmākie palīdzības maksājumi tiks apturēti, ja solītās reformas, ieskaitot privatizācijas programmu, tiks apturētas.
Ja tas notiktu, Grieķija būs spiesta atteikties no eiro un tai būs jādrukā pašai sava nauda, lai būtu ko maksāt pensijās un algās, brīdina analītiķi.
Finanšu ministrija otrdien apliecināja, ka valsts ieņēmumi pirmajos piecos mēnešos ir par 666 miljoniem eiro mazāki, nekā tas bijis plānots.
Tikmēr Vācijas izdevums trešdien ziņoja, ka Grieķijai pēc vēlēšanām, visticamāk, būs nepieciešama vēl viena Eiropas Savienības (ES) finansiāla palīdzība vairāku desmitu miljardu eiro apmērā.
“Pat ja Grieķija pieturēsies pie tās reformu ceļa, valstij šovasar būs nepieciešami papildu līdzekļi,” norādīja laikraksts, piebilstot, ka šī summa varētu veidot vairākus desmitus miljardu eiro.
“Ja būs nepieciešamība novērst valsts maksātnespēju, tad eiropiešiem atkal nāksies piedalīties. Vācijas parlamenta apakšpalātai, iespējams, nāksies atkal apspriest trešo Grieķijas glābšanas programmu,” rakstīja “Die Zeit”.
Laikraksts vēsta, ka priekšnosacījumi šādai trešajai glābšanas paketei būtu, lai pēc vēlēšanām pie varas nāktu valdība, kas apņemtos īstenot reformas.
Grieķijai pēc starptautiskas finanšu palīdzības nācies vērsties jau divreiz, 2010.gada maijā saņemot 110 miljardus eiro un vēl 130 miljardus eiro šā gada sākumā, kad tika arī panākta vienošanās par privāto kreditoru turēto parādsaistību norakstīšanu 107 miljardu eiro apmērā.
Svētdien Grieķijā tiks rīkotas ārkārtas vēlēšanas, kuras ar satraukumu gaida politiķi un finanšu tirgi visā pasaulē, bažījoties, ka uzvaru varētu gūt SYRIZA, kas vēlas lauzt Grieķijas un starptautisko aizdevēju starpā panākto vienošanos par palīdzības piešķiršanu uz bankrota sliekšņa nonākušajai valstij.
Grieķijas Eiropas partneri jau brīdinājuši Atēnas, ka turpmākie palīdzības maksājumi tiks apturēti, ja solītās reformas, ieskaitot privatizācijas programmu, tiks pārtrauktas.
Analītiķi norāda, ka tādējādi varētu tikt veicināta Grieķijas izstāšanās no eirozonas.
Atbilstoši aptauju datiem SYRIZA, kas 6.maija parlamenta vēlēšanās saņēma otru lielāko balsu skaitu, 17.jūnija ārkārtas vēlēšanās varētu iegūt trešo daļu balsu.
Sagaidāms, ka neviena no partijām absolūto vairākumu neiegūs un valdības veidošanai būs vajadzīga koalīcijas izveide.
