Labas gribas manifestu parakstījuši 2755 cilvēki, informē Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Manifesta parakstīšana Valsts prezidenta kancelejā joprojām turpinās, bet parakstīšanās pašvaldībās ir noslēgusies. Savu parakstu zem dokumenta likuši arī sabiedrībā pazīstami cilvēki, tostarp politiķi, viedokļu līderi, mākslinieki un akadēmisko aprindu pārstāvji.
Manifests, kuru Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja parakstīt jau kopš 14.februāra, ir kā sabiedriska vienošanās par cilvēciskas saprašanās principiem. Tas nav politisks dokuments, kam būtu saistība ar likumiem vai vēstures notikumiem. Vienlaikus manifests noraida jebkādu iespēju, ka Latvijā varētu būt virzība uz divu valsts valodu kompromisu.
Valsts prezidents Andris Bērziņš iepriekš žurnālistiem sacīja, ka sabiedrības saliedēšana Latvijā ir nepieciešama, bet visi līdzekļi šī mērķa sasniegšanai ir valdības vadītāja rokās.
Labas gribas manifesta idejas aizsākums ir tēzes, kuras Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Juris Rubenis iesniedza Valsts prezidentam Bērziņam un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai Rīgas pilī 7.februārī diskusijas “Garīgā dimensija un politika” laikā.
Vēlāk Valsts prezidents, konsultējoties ar tēžu autoru un Saeimas komisijas vadītāju Ilmāru Latkovski (VL-TB/LNNK), pieņēma lēmumu uzrunāt atsevišķus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus ar aicinājumu parakstīt manifestu, kā arī iespēja parakstīt dokumentu vēlāk tika dota ikvienam Latvijas iedzīvotājam gan Valsts prezidenta kancelejā, gan pašvaldībās.
