Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) turpina izmeklēt kukuļošanas shēmas Rīgas domē (RD) un plāno pārbaudīt vēl vairākas epizodes, kurās iesaistītas citas domes amatpersonas, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe.
Kā ziņots, KNAB izmeklētājs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai 2008.gada 14.februārī sāktā kriminālprocesa materiālus par kukuļošanu RD, rosinot saukt pie kriminālatbildības trīs RD Pilsētas attīstības departamenta amatpersonas un četras privātpersonas.
“Lieta ir ļoti apjomīga – šie septiņi cilvēki ir tie, pret kuriem savācām pietiekamus pierādījumus, lai celtu apsūdzības,” sacīja Strīķe. “Šajā lietā vēl daudz kas ir jāpārbauda, jo ir ziņas par citām personām. Varu apgalvot, ka izmeklēšana noteikti turpināsies, un birojs intensīvi turpinās strādāt lietas ietvaros.”
Strīķe atturējās atklāt, vai iesaistītās personas ir RD esošās vai bijušās amatpersonas, vai privātpersonas, skaidrojot, ka KNAB nemin personu vārdus, kad izplata informāciju par savām lietām.
Viņa gan atklāja, ka privātpersonas, kuras KNAB rosina saukt pie kriminālatbildības, ir nekustamo īpašumu attīstītāji vai to pārstāvji, kuri vēlējās attīstīt savas būvniecības ieceres, tāpēc iesaistījušies koruptīvos darījumos.
“Pēdējā laikā esam konstatējuši, ka šīs [kukuļošanas] shēmas kļūst arvien sazarotākas un sarežģītākas, un to atšķetināšana prasa arvien vairāk laika,” sacīja Strīķe. “Ja viens cilvēks izdomājis ņemt kukuļus, tas nav tik bīstami, kā cilvēku grupa, kas nodarbojas ar kukuļošanu.”
Strīķe arī pauda pārliecību, ka kukuļošanai RD ir sistēmisks raksturs, par ko liecina Ģenerālprokuratūrai nodotā kriminālprocesa materiāli.
“Šis laika posms un veids, kā tas notiek, liecina pats par sevi,” sacīja Strīķe. “Kad lieta atradīsies iztiesāšanas stadijā, mēs uzzināsim daudz vairāk informācijas par RD darbību. Šajā lietā vēl jāpratina ļoti daudzi cilvēki – dažāda ranga amatpersonas, kas kukuļošanā iesaistītas dažādos laika posmos. Kāda ir šo cilvēku iesaistes pakāpe – to varēs pateikt tikai tad, kad izmeklēšana būs pabeigta.
Kā ziņots, KNAB uzskata, ka izmeklēšanas laikā iegūti pietiekami pierādījumi par četriem gadījumiem, kad laika posmā no 2005.gada līdz 2008.gada februārim divas RD amatpersonas, izmantojot trešo amatpersonu kā starpnieku, no vairākiem nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem pieprasīja naudu – kukuļus par labvēlīgu lēmuma pieņemšanu saistībā ar plānotajām būvniecības iecerēm Rīgas pilsētā, informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.
Kā ziņots, aizdomās par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem KNAB februārī aizturēja bijušo Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoru Vilni Štramu, un administrācijas vadītāju Raimondu Janitu, savukārt martā – Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoru Pēteri Stranci.
Starpnieks, visticamāk, bijis Janita, bet par kukuļņemšanu aizdomās tiek turēti Štrams un Strancis. Arī viņi abi papildus var tik apsūdzēti par starpniecību kukuļdošanā, jo, kā uzskata izmeklētāji, daļu naudas nodevuši tālāk vēl citām amatpersonām, kuras gan noskaidrot pagaidām nav izdevies.
Savukārt pret četrām privātpersonām tiek ierosināts sākt kriminālvajāšanu par kukuļdošanu.
Analizējot aģentūras LETA arhīvā pieejamos datus un KNAB publiskoto informāciju par četrām apsūdzības epizodēm, secināms, ka kukuļu došana un pieņemšana 2005.gadā, iespējams, notikusi saistībā ar tagadējā Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieka vietnieka (agrāk – Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka) Vladimira Vaškeviča šķirtajai sievai Inārai Vilkastei piederoša īpašuma Mežaparkā, Rusova ielā, statusa maiņu, bet 2007.gadā – saistībā ar SIA “Kvarta” iecerēto, diskutablo daudzstāvu apbūves projektu zaļajā teritorijā Pārdaugavā, nelielajā Gregora ielā, saistībā ar uzņēmuma “NCC Spilve Development” būvniecības plāniem Spilvē, Dzirciema ielā, un saistībā ar kādu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kompleksa ieceri Dzelzavas ielā.
Kā informē KNAB, kriminālprocesa materiāli liecina, ka 2005.gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta amatpersonas, saņemot informāciju, ka zemes gabalu īpašnieks vēlas iegūt tiesības veikt apbūvi ar ievērojami lielāku stāvu skaitu un intensitāti, nekā paredz zonējums, pieprasīja kukuli viena miljona eiro jeb aptuveni 710 000 latu apmērā, lai nodrošinātu zemes gabala izmantošanas statusa maiņu Rusova ielā. Pierādījumu kopums ļaujot uzskatīt, ka, izmantojot trešās Rīgas domes amatpersonas starpniecību, tika saņemta kukuļa daļa skaidrā naudā ne mazāk kā 326 000 eiro jeb aptuveni 229 114 latu apmērā.
Kā ziņots, Vilkaste zemi Mežaparkā starp Ķīšezera, Rusova un Ezermalas ielu pārdeva par 45 miljoniem eiro (31,5 miljoniem latu) divas dienas pēc tam, kad tai tika mainīts zonējums un atļauta daudzstāvu apbūve.
Vilkastes advokāts Ainārs Platacis norādīja, ka lieta esot safabricēta un saistīta ar uzņēmēja Raimonda Štālberga atriebību un nevēlēšanos atmaksāt aizdevumu. “Viss tiek darīts ar sekojošu mērķi – neatdot naudu. Vilkaste aizdeva 320 000 eiro Štālbergam, bet uzņēmējs vēlāk nevēlējās naudu atdot un uzrakstīja iesniegumu KNAB, ka nauda izlietota kukuļdošanai,” stāstīja Platacis.
Advokāts uzsvēra, ka lieta ierosināta uz melīgas apsūdzības pamata, un pamācoši piebilda, ka “šis ir piemērs, ka nevajag aizdot naudu, pat ja ir notariāls apstiprinājums”.
Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka citā gadījumā, kas noticis 2007.gadā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta amatpersonas, vienojoties ar citām pašvaldības amatpersonām, pieprasīja no kāda uzņēmuma intereses pārstāvošas personas un ar starpnieku pa daļām saņēma kukuli 60 000 eiro jeb 42 168 latu apmērā par labvēlīga lēmuma pieņemšanu saistībā ar dzīvojamo māju kompleksa būvniecības atbalstīšanu Kuldīgas ielā, informē KNAB.
Kukulis tālāk nodots līdz šim izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotām Rīgas domes amatpersonām, kuras bija saistītas ar uzņēmumam labvēlīgu lēmumu pieņemšanu un būvniecības atbalstīšanu Rīgas domē. Savukārt 2007.gada nogalē papildu sākotnēji noteiktajam kukuļa apmēram ar starpnieka palīdzību no uzņēmēja tika pieprasīti vēl 40 000 eiro jeb 28 112 lati un no tiem saņemta daļa – 20 000 eiro jeb 14 056 lati. Atlikušo naudas summu departamenta amatpersonas no uzņēmēja nesaņēma no viņu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo tika aizturēti.
Kā ziņots, pret “Kvartas” ieceri apbūvēt bijušās skolas parku Gregora ielā (īpašuma adrese ir Kuldīgas iela 42b) asi iebilda apkārtnes iedzīvotāji. 2007.gada 28.augustā domes deputāti būvniecības ieceri noraidīja, taču pēc “Kvartas” juridiska rakstura iebildumiem deputāti 11.decembrī par šo ieceri balsoja atkārtoti un to it kā savstarpējas nesaprašanās dēļ atbalstīja.
“Kvarta” pieder trim Igaunijas kapitāla uzņēmumiem. Lielākā firmas līdzīpašniece ar 62,5% daļu ir Igaunijas kompānijai “Fenniger” piederošā AS “Eldikrija”, kuras telpās šā gada martā KNAB veica kratīšanu un īslaicīgi aizturēja vai pratināja uzņēmuma padomes priekšsēdētāju, bijušo Rīgas un Jūrmalas mēru Andreju Inkuli.
Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju trešajā gadījumā, kas arī noticis 2007.gadā, Pilsētas attīstības departamenta amatpersonas, vienojoties ar citām pašvaldības amatpersonām, pieprasīja no kāda uzņēmuma pārstāvjiem prettiesisku atlīdzību ne mazāk kā 60 000 eiro jeb 42 168 latu apmērā par to, lai Rīgas domē un tās institūcijās tiktu pieņemti būvniecības ieceres attīstītājam labvēlīgi lēmumi būvatļaujas izsniegšanas procesā saistībā ar dzīvojamo māju kompleksa būvniecību Dzirciema ielā. Arī šajā gadījumā kukuļa saņemšana un tālāk nodošana tika uzdota starpniekam.
KNAB rīcībā iegūtā informācija liecina, ka pēc laika kopējā maksājamā summa tika paaugstināta līdz 80 000 eiro jeb 56 224 latu. No pieprasāmā kukuļa summas 2007.gada vasarā nodota viena daļa 20 000 eiro jeb 14 056 latu, bet 2008.gada sākumā nākamā – 45 000 eiro jeb 31 626 latu. Sakarā ar to, ka tūlīt pēc naudas saņemšanas starpnieks tika aizturēts, viņam neizdevās kukuli nodot tālāk citām Rīgas domes amatpersonām.
Kā ziņots, Dzirciema ielā būvniecību iecerējusi kompānija “NCC Spilve Development”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu atstājis saistībā ar kukuļdošanas skandālu minētais Prīts Tomings. KNAB apstiprinājis, ka starp aizdomās turētajiem ir arī kāds Igaunijas pilsonis.
Ceturtajā gadījumā, kā ziņo KNAB, 2007.gadā par projekta virzītājam labvēlīgu lēmumu pieņemšanu Rīgas domē un tās institūcijās saistībā ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kompleksa ieceri Rīgā, Dzelzavas ielā, viena no Pilsētas attīstības departamenta amatpersonām ar starpnieku pieprasīja no uzņēmuma pārstāvja prettiesisku atlīdzību 30 000 eiro jeb 21 084 latu apmērā. Tomēr noteiktā naudas summa starpniekam netika samaksāta.
2007.gadā Pilsētas attīstības komitejā atbalstu guvušas četru kompāniju būvniecības ieceres Dzelzavas ielā. Tomēr KNAB neatklāj, kurš no šiem uzņēmumiem varētu būt iesaistīts kukuļdošanā.
Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā savākti pietiekami pierādījumi, KNAB izmeklētājs ierosina uzsākt kriminālvajāšanu pret trim aizdomās turētajām amatpersonām par starpniecību kukuļošanā, pret divām no tām – arī par kukuļņemšanu. Savukārt pret četrām personām tiek ierosināts sākt kriminālvajāšanu par kukuļdošanu.
Visām aizdomās turētājām personām KNAB izmeklētājs piemērojis ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus, tostarp Rīgas domes amatpersonām piemērots aizliegums ieņemt amatus Rīgas domē un tās struktūrvienībās.
Kā ziņots, 17.jūnijā KNAB veica kratīšanu toreizējā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Edmunda Krastiņa (TP) kabinetā. Tā esot veikta saistībā ar krimināllietu, kurā uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu aizturēts Štrams. Krastiņš pēc kratīšanas aizturēts netika, taču dažas dienas vēlāk paziņoja par atkāpšanos no amata.
Jau ziņots, ka laikā, kad Štrams strādāja pašvaldībā, vairākkārt tika izteiktas aizdomas par viņa saistību ar dažādiem nekustamā īpašuma projektiem un darbību atsevišķu personu interesēs, taču pierādījumi tam nekad netika sniegti. Departamenta direktora amatu Štrams 2007.gada 1.maijā atstāja pēc paša vēlēšanās.
