Šodien, Pelnu dienā, Rietumu kristīgajā baznīcā sākas Lielais gavēnis, kas ilgst 40 dienas līdz Lieldienām, mudinot cilvēkus vairāk aizdomāties par garīgām un mūžīgām, nevis materiālām vērtībām.
Simboliski gavēņa laiks atgādina 40 dienas, ko Jēzus pavadījis tuksnesī lūgšanā un gavēnī pirms savas publiskās darbības. Gavēnis bija kā īpašs sagatavošanās laiks tiem cilvēkiem, kuri vēlējās kristīties Lieldienu naktī, aģentūrai LETA skaidroja Romas katoļu baznīcā Latvijā.
Gavēņa laikā kristieši vairāk uzmanības pievērš lūgšanai, žēlsirdības darbiem un gavēšanai. Viens no gavēšanas aspektiem ir atturēšanās no ēdieniem, tomēr, kā uzsver baznīca, gavēšanai ir arī sociālais raksturs, kurš ietver visu sabiedrību, kas izpaužas, prātīgi rīkojoties ar savā pārziņā esošajiem labumiem, piemēram, neizniekojot ēdienu.
Tāpat svarīgs gavēņa aspekts skar arī savstarpējo attiecību jomu, mudinot cilvēkus piedot, neturēt naidu, atlaižot parādus. Gavēt var arī ierobežojot plašsaziņas līdzekļu lietošanu, norāda baznīcas pārstāvji.
Kā savā vēstījumā gavēņa laikam norādījis pāvests Benedikts XVI, mūsdienu kultūrā gavēšana kļuvusi drīzāk par terapeitisku līdzekli sava ķermeņa kopšanai, bet mazinājusies gavēšanas prakses garīgā nozīme. Tomēr, kā uzsver pāvests, gavēnim ir liela askētiskā nozīme un tas ir garīgs spēks cīņā pret katru iespējamo nesakārtoto piesaistīšanos sev pašiem.
“Brīvprātīga atteikšanās no baudas, ko sagādā ēšana, vai citiem materiāliem labumiem palīdz Kristus māceklim kontrolēt iedzimtā grēka, kura negatīvās sekas jaušamas visā cilvēka personībā, novājinātās dabas tieksmes,” uzsvēris Benedikts XVI.
Savukārt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, sākoties gavēņa laikam, mudina koncentrēties tieši uz savām individuālajām vājībām un to uzveikšanu, turklāt ne tik daudz sasprindzinot gribasspēku, kā pievēršoties dvēseles attiecībām ar Dievu – lūgšanām, Svēto Rakstu apcerei, sirdsapziņas izmeklēšanai, grēksūdzei, sakramentiem.Arhibīskaps arī uzsver, ka šogad Pelnu diena ir pienākusi trauksmainā laikā, kad Valsts prezidentam ir jāizvēlas jauns valdības vadītājs. Viņš mudina aizlūgt par jauno premjerministru, lai tas būtu ne tikai profesionālis, bet arī personība, kurā gars pārspēj miesu ar tās iegribām un kura nāktu no garīgās, ne vienkārši politiskās elites.
Tāpat viņš mudina lūgt par Valsts prezidentu, lai, izraugoties jauno valdības vadītāju, “viņam izdotos cauri daudzām prasīgām balsīm saklausīt Dieva balsi, tautas balsi, saprāta balsi”.
Gavēņa laiku kristīgajās draudzēs ievadīs Pelnu dienas dievkalpojumi, kuru laikā tradicionāli cilvēkiem uz pieres tiek uzvilkts krusts no svētītiem pelniem, ko iegūst, sadedzinot pērnās Pūpolsvētdienas zarus.
Krusts tiek vilkts ar vārdiem “Piemini, cilvēk, ka esi puteklis un pīšļos tev būs atgriezties!”, atgādinot vārdus, ar kuriem Ādams un Ieva tika izraidīti no Ēdenes dārza.
Kā skaidro Romas katoļu baznīca, pelnu zīme ir ārēja apņemšanās zīme tam, kurš nožēlo savus sliktos darbus un veic atgriešanās ceļu pie Dieva. Bībeliskajā skaidrojumā pelni nozīmē arī cilvēka trauslumu un to, ka cilvēks ir ņemts no zemes, tas ir – pakļauts nāvei.
