Šodien kristieši visā pasaulē atzīmē Zaļo ceturtdienu. Tā ir diena, kurā saskaņā ar Jauno derību Jēzus iedibināja Svēto vakarēdienu. Zaļo ceturtdienu uzskata arī par Kristus Baznīcas dibināšanas dienu.
Evaņģēlijs vēstī, ka šajā dienā Kristus kopā ar mācekļiem vakariņoja pēdējo reizi. Viņš, paredzēdams savu drīzo un mokošo nāvi, lauzis un devis mācekļiem maizi un vīna biķeri. Viņš maizi nodēvēja par savu miesu, bet vīnu – par savām asinīm, kas izlietas cilvēku grēku piedošanai. Kristus aicināja arī turpmāk šādā veidā pieminēt Viņa nāvi.
Pēc vakariņām Jēzu sagūsta un vēlāk jau ved uz notiesāšanu. Jēzus nāvi piemin Lielajā piektdienā.
Svētais Vakarēdiens lielākajai daļai kristiešu ir galvenā dievkalpojuma sastāvdaļa.
Latvijas Romas katoļu baznīcas informācijas centrā portāls TVNET pavēstīja, ka dievkalpojuma beigās Vissvētāko Sakramentu procesijā aiznes un novieto īpašā altārī. Tauta to sauc arī par „cietumu” vai „tumsības vietu”, jo Kristus šai vakarā tika nodots.
Šā notikuma traģiskais raksturs izpaužas arī ārēji Baznīcas liturģijā, jo Vissvētākā Sakramenta mājiņa lielajā altārī paliek atvērta un tukša, altāris stāv neapsegts, ērģeles un zvani ir apklusuši līdz pat Lielajai sestdienai.
Savukārt senajiem latviešiem ar Zaļo ceturtdienu saistās daudz ticējumu un paražu. Populārākais ticējums – šai dienā nevar nest mājās neko, kas ir plūkts dabā.
