Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un viņa ASV kolēģis Baraks Obama jauno kodolieroču ierobežošanas vienošanos varētu parakstīt nākamajā nedēļā Eiropā, piektdien ziņo laikraksts “Vedemosti”.
Jaunā vienošanās, kas stātos 1991.gadā noslēgtā Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līguma (START) vietā, varētu tikt noslēgta 18. vai 19.decembrī kādā no Eiropas valstu galvaspilsētām.
Abas amatpersonas apmeklēs Dānijas galvaspilsētā notiekošo ANO klimata samitu, taču atbruņošanās līgums, visticamāk, netiks parakstīts “Kopenhāgenā, bet gan kādā citā Eiropas galvaspilsētā”, raksta izdevums, atsaucoties uz vārdā neminētu informācijas avotu Krievijas Ārlietu ministrijā.
Turpretī Krievijas ziņu aģentūras vēsta, ka nākamajā nedēļā turpināsies abu valstu sarunas.
“Kodolatbruņošanās [līguma] sarunas turpināsies” Ženēvā, aģentūras citē kādas amatpersonas sacīto.
Maskavas delegāciju vadīs Ārlietu ministrijas drošības un atbruņošanās komitejas vadītājs Anatolijs Antonovs, savukārt Vašingtonu pārstāvēs valsts sekretāra vietniece Roza Gotmillere.
Ceturtdien ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone paziņoja, ka abas puses aktīvi strādā pie jaunā līguma, un tā noslēgšana esot vien laika jautājums.
Lai gan START darbības termiņš beidzās jau 5.decebmrī, abas puses paudušas stingru apņēmību parakstīt jaunu vienošanos.
Kā iepriekš pavēstīja ASV Apvienotās štābu priekšnieku padomes vadītājs admirālis Maikls Mallens, galvenās domstarpības saistītas “ar atšķirīgu izpratni par kodolieroču struktūrām”. “Tomēr no ASV skatu punkta mums ir nepieciešams līgums, ko mūsu Senāts būs gatavs ratificēt,” piebilda admirālis.
Atklātībā nonākusi informācija, ka abas valstis nevar vienoties arī par ASV inspektoru darba termiņa pagarināšanu.
Pagājušajā piektdienā Krieviju pameta 20 ASV ieroču inspektori, kas gandrīz 20 gadu garumā uzraudzīja Krievijas galveno raķešu rūpnīcu Votkinskā aptuveni 580 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Maskavas.
1991.gadā noslēgtais START noteica, ka Maskavas un Vašingtonas arsenālā nevar būt vairāk par 6000 kodolgalviņu un 1600 ballistisko raķešu un kodolieroču bumbvedēju.
ASV prezidents Baraks Obama un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs jūlijā Maskavā parakstīja deklarāciju, abām pusēm apņemoties septiņu gadu laikā no jaunā līguma spēkā stāšanās brīža kaujasgalviņu skaitu ierobežot robežās no 1500 līdz 1675.
Pašreizējo kodolarsenālu lieluma aplēses ir dažādas. Pēc ASV iznākošā izdevuma “Bulletin of the Atomic Scientists” aprēķiniem, 2009.gada sākumā ASV rīcībā bija aptuveni 2200 operatīvi izmantojamu kaujasgalviņu, bet Krievijas bruņojumā – 2790.
