Krievijas sankcijas pret lietuviešu autopārvadātājiem saskaņā ar neoficiālām ziņām varētu beigties ceturtdien, vēsta portāls “Vz.lt”, atsaucoties uz Lietuvas ārlietu ministra vietnieku Rolandu Kriščūnu. Pretējā gadījumā Lietuva varētu apsvērt iespēju vērsties pie Krievijas ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas starpniecību.
Jau šobrīd Lietuvas varas iestādes saņem informāciju, ka Krievijas veiktās lietuviešu automobiļu pārbaudes vairs nav tik pamatīgas, un pastāv cerība, ka tās drīzumā varētu beigties. Tomēr Krievija joprojām nav sniegusi nekādu oficiālu skaidrojumu savai rīcībai.
“Eiropas Savienības partneri šim jautājumam veltījuši lielu uzmanību. Pēc neoficiālām ziņām, tirdzniecības karam vajadzētu beigties 26.septembrī. Nezinām, vai tā notiks, tādēļ turpinām uzturēt sakarus ar Eiropas Komisiju. EK acīmredzami ir mūsu pusē. (..) Var tikt apsvērta iespēja vērsties Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Šie procesi ir ilgi, bet (..) strīds tad risinātos ne vairs starp Lietuvu un Krieviju, bet starp ES un Krieviju,” sacījis viceministrs.
Jau ziņots, ka kopš 30.augusta pie Krievijas Kaļiņingradas apgabala robežas tiek īpaši rūpīgi pārbaudīti Lietuvā reģistrētie vieglie automobiļi, bet no 11.septembra Krievija sāka savā teritorijā detalizēti pārbaudīt kravas, kuru sūtītājvalsts ir Lietuva. Tas nozīmē, ka visas kravas tiek izkrautas, pārsvērtas, iespējams, tiek ņemti paraugi analīzēm, un viss pārbaužu process var ilgt no dažām diennaktīm līdz vairākām nedēļām. Šā iemesla dēļ Lietuvas kravu pārvadātāji un loģistikas uzņēmumi cieš finansiālus zaudējumus.
Mēneša vidū Lietuva informēja par situāciju atbildīgās ES institūcijas un izteica cerību, ka EK aicinās Maskavu pildīt savas starptautiskās saistības. Drīz pēc tam tika ziņots, ka EK vērsusies pie Krievijas, paužot satraukumu par ierobežojumiem, kas vērsti pret Lietuvu.
Trešdien Lietuvas Seima ārlietu komiteja slēgtā sēdē uzklausīja dažādu institūciju sniegtās ziņas par to, kādus soļus pret Lietuvas lietuviešu autopārvadātājiem spērusi Krievija un ko šai situācijā dara un varētu darīt Lietuva.
Pēc Kriščūna teiktā, lai gan situācija pie robežas tiek analizēta katru dienu, tajā “ir diezgan liels juceklis un daudz pieņēmumu”. Krievijas puses procedūras ir dīvainas, un, nesaņemot nekādus paskaidrojumus, grūti veidot dialogu un saprast, kas notiek. Tomēr saņemtās ziņas liecina, ka pārbaužu režīms vairs nav tik stingrs kā sākumā. Šobrīd tiek apturēta tikai katra trešā vai ceturtā mašīna un ātri bojājošās kravas tiek laistas pāri robežai bez pārbaudīšanas.
“Paskatīsimies. Ja [sankcijas] netiks pārtrauktas, meklēsim turpmāko risinājumu,” norādījis viceministrs, vienlaikus atsakoties prognozēt konkrētus soļus. Viņš piebildis, ka uzņēmēji lūgti aprēķināt savus zaudējumus un visi lēmumi ik dienas tiek saskaņoti ar viņiem.
Kā izteicies Seima ārlietu komitejas priekšsēdētājs Benedikts Juodka, viņam radies iespaids, ka valdība, Ārlietu ministrija un prezidenta birojs dara visu, lai risinātu situāciju pie Krievijas robežas, un pārbaužu režīma atvieglināšana acīmredzot skaidrojama arī ar EK iejaukšanos.
Viņš atzinis, ka varas iestādes konsultējas ar uzņēmējiem, kuri savukārt uzskata, ka Lietuvai savā atbildes reakcijā pret Krievijas soļiem jāietur mēra sajūta.
Juodka paudis pārliecību, ka Krievijas rīcībai ir politiski iemesli – Lietuvas prezidentūra Eiropas Savienībā, ES Austrumu partnerības programma un novembrī Viļņā gaidāmais ES samits, kurā varētu tikt parakstīts asociācijas un brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Ukrainu.
“Jo tuvāk nāk samits, jo kaimiņu šantāža pastiprinās,” viņš spriedis.
