Viļņā pirmdien ieradusies inspektoru delegācija no Krievijas patērētāju aizsardzības dienesta “Rospotrebnadzor”, kura vadītājs Genādijs Oņiščenko pirms divām nedēļām paziņoja par daļēju Lietuvas piena produkcijas importa aizliegumu, lai gan tā iemesli joprojām netiek atklāti.
Inspektori jau tikušies ar Lietuvas zemkopības ministru Vigiliju Juknu un apsprieduši savu darbības plānu. Iespējams, viņi varētu uzturēties Lietuvā pat nedēļu un apmeklēt lietuviešu uzņēmumus, bet vēl nav zināms, kurus, vēsta Lietuvas biznesa ziņu portāls “Vz.lt”.
Kā medijiem pastāstījis Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta direktors Jons Miļus, pagaidām sarunās vēl nav skarts jautājums, kas Krievijas patērētāju aizsardzības dienestam nav pieņemams lietuviešu ražojumos. Šobrīd runāts tikai par tehnisko pusi – Lietuvas kvalitātes kontroles sistēmu.
Zemkopības ministra vietnieks Rītis Šatkausks izteicies, ka Krievijas delegācija nav noskaņota naidīgi. Ekspertu mērķis esot pārliecināties, ka Lietuvā piena ražošanas un pārstrādes apstākļi ir labi un importa ierobežojumiem nav iemesla. “Esam noskaņoti parādīt, kā tiek ņemti paraugi, veiktas analīzes, kā darbojas mūsu kontroles sistēmas, laboratorijas, kā notiek ražošana. (..) Tā ir izzinoša rakstura tehniska delegācija,” viņš skaidrojis. “Domāju, ka viņi mainīs viedokli, redzot, cik pie mums ir investēts, kādi pūliņi tiek veltīti kvalitātes uzraudzībai.”
Kā portālam pastāstījis uzņēmuma “Rokiškio sūris” valdes priekšsēdētājs Daļus Trumpa, līdz šim lietuviešu uzņēmumus inspicējis Krievijas veterinārijas un fitosanitārijas dienests “Rosseļhoznadzor”, kurā pārziņā ir pārtikas preču importa jautājumi. “Mācīsimies, kā sadarboties ar “Rospotrebnadzor”. Tas ir mūsu darbs. Mums jāpierāda, ka mūsu preces ir drošas. Ja būs aizrādījumi un trūkumi, tos nāksies pēc iespējas drīzāk novērst,” viņš piebildis.
Kā ziņots, importa ierobežojumus Lietuvas piena produktiem noteicis “Rospotrebnadzor”, lai gan saskaņā ar likumdošanu šāda aizlieguma noteikšana ir “Rosseļhoznadzor” kompetencē un šā dienesta rīcībā nav informācijas, kas pamatotu aizlieguma nepieciešamību.
Kā aģentūrai “Interfax” pirmdien pēc tikšanās ar savu Baltkrievijas kolēģi atzinis Krievijas veterinārijas un fitosanitārijas dienesta “Rosseļhoznadzor” vadītājs Sergejs Dankverts, nevienam no viņiem šobrīd nav pamata aizliegt Lietuvas piena produktu importu. Proti, viņiem nav datu par pārkāpumiem “produkcijas drošības jomā”.
Vēl vairāk, Oņiščenko vadītais dienests, kas, atsaucoties uz produkcijas kvalitātes pasliktināšanos, noteica importa ierobežojumus, pagaidām nav atsūtījis nekādus dokumentus, kas to apliecinātu.
Dankverts atzinis, ka viņa vadītājam dienestam gan ir zināmas pretenzijas pret lietuviešu ražotājiem, kas mēdz sajaukt sertifikātus vai nesniedz pilnīgu informāciju, tomēr tas varētu būt iemesls inspekcijām, bet ne aizliegumam.
“Esam divdomīgā situācijā. Lai gan par pārtikas preču importu saskaņā ar tiesību aktiem esam atbildīgi mēs, taču Oņiščenko kunga dienestam ir tiesības aizstāvēt patērētājus. Tādēļ nevaram izslēgt iespēju, ka balstīsimies uz viņu pārbaužu rezultātiem, kolīdz tos saņemsim,” portālam “Vz.lt” sacījis Dankverta palīgs Aleksejs Aleksejenko.
Viņš atzinis, ka no juridiskā viedokļa ir dīvaini, ka aizliegumu noteicis Krievijas iekšējais dienests, bet tas attiecināts arī uz abām pārējām Krievijas vadītās Muitas savienības valstīm – Baltkrieviju un Kazahstānu. Pēc Aleksejenko sacītā, kopā ar šo valstu kolēģiem tiks nolemts, kad uz Lietuvu sūtīt inspektorus, kuri pārbaudītu visu piena ražošanas ķēdi – no zemniekiem līdz uzņēmumiem.
“Rosseļhoznadzor” pārstāvis izteicis cerību, ka problēmu izdosies atrisināt drīz, jo no kavēkļiem tirdzniecībā cieš ne tikai Lietuvas, bet arī Krievijas uzņēmumi un patērētāji.
Jau ziņots, ka no 7.oktobra Krievija noteikusi daļēju Lietuvas piena produktu ievešanas aizliegumu, skaidrojot to ar produkcijas neatbilstību Krievijas noteiktajiem mikrobioloģiskajiem un sanitāri ķīmiskajiem rādītājiem. Saskaņā ar neoficiālām ziņām Maskava vienlaikus pastiprinājusi kontroli arī pār gaļas un zivju importu no šīs valsts. Savukārt septembrī Krievija sāka detalizēti pārbaudīt kravas, kuru sūtītājvalsts ir Lietuva, sagādājot finansiālus zaudējumus Lietuvas kravu pārvadātājiem un loģistikas uzņēmumiem, bet nesniedzot nekādus oficiālus paskaidrojumus par savu rīcību. Mēnesi vēlāk pastiprinātais pārbaužu režīms ar prezidenta Vladimira Putina rīkojumu tika atcelts.
Analītiķi uzskata, ka Krievijas spiedienam pret Lietuvu ir politiski iemesli – Lietuvas prezidentūra Eiropas Savienībā, ES Austrumu partnerības programma un novembrī Viļņā gaidāmais ES samits, kurā varētu tikt parakstīts asociācijas un brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Ukrainu.
