Krievijas parlamenta augšpalātas – Federācijas Padomes – spīkera vietnieks Mihails Nikolajevs ierosinājis valstī ar likumu aizliegt lamāšanos rupjiem vārdiem, bet šā aizlieguma pārkāpējiem noteikt naudas sodus, vēsta “Regions.ru”. Starp citu, šāds aizliegums jau piecus gadus ir spēkā Belgorodā, kur par necenzētas leksikas lietošanu sabiedriskās vietās vai darbā jāšķiras no 500 līdz 1500 rubļiem (8 līdz 24 latiem).
“Nenormatīvajai leksikai jāaiziet no mūsu ikdienas,” uzskata bijušais Krievijas Sahas republikas (Jakutijas) prezidents Nikolajevs. Viņš aicinājis likt lietā Belgorodas pieredzi, kas jau “devusi jūtamus rezultātus” un pieņemt federālu likumu, lai ieviestu šādu aizliegumu visā valstī.
Krievijas mērogos gan šāds aizliegums vēl nav ieguvis pat likumprojekta aprises, bet Belgorodā pārlieku mutīgus pilsoņus par necenzētu teicienu lietošanu mēdz sodīt pēc administratīvā kodeksa panta par sīko huligānismu, un miličiem par šādu valodas izpausmju apkarošanu piešķir prēmijas.
Bažas par tempiem, kādos sabiedrībā izplatās paradums rupji lamāties, nesen izteica arī Krievijas pareizticīgo baznīcas garīdznieki, paužot viedokli, ka “mātesvārdi” apgāna gan pašu to lietotāju, gan tos, kuriem tie jāklausās. Viņuprāt necenzētās leksikas izplatīšanās tempi liecina par sociālu un kultūras katastrofu.
“Katram jāsāk pašam no sevis. (..) Mums jāsargā savas valodas tīrība, citādi cilvēks sāks līdzināties dzīvniekam, kuram ierādītas tikai pašas primitīvākās runas iemaņas,” uzskata Maskavas garīdznieks Vladislavs Svešņikovs.
Savukārt Maskavas Romas katoļu Dievmātes arhieparhijas Ģimenes centra vadītājs Eduards Šatovs uzskata, ka cīnīties pret valodas notrulināšanos ar administratīvām metodēm nebūtu pareizākais risinājums. Viņaprāt daudz vērtīgāk būtu sabiedrībā visos iespējamajos veidos popularizēt gadsimtiem seno un bagāto krievu valodas kultūru.
Kā liecina kāda vasarā veikta aptauja, 48% Krievijas iedzīvotāju atzinuši, ka “reizumis” iepin savā leksikā rupjus lamuvārdus, bet 14% neslēpj, ka viņu attiecības ar šo leksiku ir krietni ciešākas. Viņi apgalvo, ka šie vārdi palīdz “kļūt sadzirdētiem” un “labāk atbrīvoties no spriedzes”.
“Tā labāk saprot. Tomēr es ļoti cenšos, lai bērni nedzird,” sacījis kāds respondents.
Aptaujātie nav slēpuši, ka visbiežāk šos vārdus lieto mājās, jo darbā nevar to atļauties priekšniecības, klientu, vai citu apstākļu dēļ (“tur pastāv darījumu ētika un jāprot turēt sevi rokās”), savukārt “mājas apstākļos” vai “draugu un tuvinieku lokā” mēle atraisās.
Turklāt izrādās, ka šādas leksikas caurmēra lietotājs nebūt nav kāds vecs un nīgrs galdnieks vai santehniķis, kā to varētu iedomāties, – tas ir ģimenes cilvēks vecumā līdz 45 gadiem ar augstāko izglītību un visai prāviem ienākumiem, atzīmē sociologi.
Pirms vairākiem gadiem Jekaterinburgas zinātnieks Genādijs Čeurins, balstoties uz pētījumiem par ūdens atmiņu, vērsa sabiedrības uzmanību uz apstākli, ka bieža rupja lamāšanās var padarīt vīriešus impotentus.
Pēc viņa teiktā, rupjajiem krievu lamuvārdiem, kas šobrīd nereti tiek lietoti turpat vai katra teikuma galā, senatnē bijusi gluži citāda, rituāla nozīme – tie kalpojuši dzimtas auglības veicināšanai.
“Šos vārdus varēja lietot tikai 16 dienas gadā. Ja tas tiek pārkāpts – kā mūsdienās, kad vīrieši šos vārdus lieto bez reālas vajadzības, – tas nenovēršami rada seksuālas disfunkcijas, proti, impotenci,” viņš skaidroja.
