Krievijas matemātiķis, kurš atrisinājis vairāk nekā 100 gadu vecu matemātikas mīklu un tādējādi, iespējams, mainījis priekšstatus par pasauli, atteicies no miljona ASV dolāru (520 000 latu) lielās balvas.
Noslēgtais 44 gadus vecais matemātikas doktors Grigorijs Perelmans, kurš mitinās prusaku apsēstā dzīvoklī Krievijas otrajā lielākajā pilsētā Sanktpēterburgā, atteicies no ASV Masačūsestsas štata Kembridžas pilsētas Kleja matemātikas institūta balvas par Puankarē hipotēzes pierādīšanu.
“Man ir viss nepieciešamais,” žurnālistiem otrpus aizslēgtām durvīm paziņoja Perelmans.
Savu Puankarē hipotēzes pierādījumu Perelmans publicēja tīmeklī, taču neieradās uz Starptautiskās Matemātikas apvienības apbalvošanas ceremoniju 2006.gadā, lai saņemtu prestižo Nozaru medaļu.
“Neesmu ieinteresēts iegūt naudu vai atpazīstamību. Nevēlos nonākt sabiedrības uzmanības centrā kā zoodārza iemītnieks. Neesmu nekāds matemātikas varonis. Pat mani panākumi nav tik īpaši, tāpēc arī nevēlos, lai visi uz mani blenž,” toreiz paziņoja Perelmans.
“Es reiz biju viņa dzīvoklī un paliku bez valodas. Viņam tur ir tikai galds, krēsls un gulta, kuras netīro matraci šeit atstāja iepriekšējie īpašnieki alkoholiķi. Mēs mēģinām savā ēkā iznīdēt prusakus, taču tie slēpjas viņa dzīvoklī,” pastāstīja doktora kaimiņiene Vera Petrovna.
Puankarē savā hipotēzē izvirzīja pieņēmumu, ka trīsdimensionāla sfēra ir trīsdimensionāla topoloģiska virsma, kura ir slēgta, noteikta savā izmērā un vienlaikus neierobežota, jeb slēgta trīsdimensionāla topoloģiska virsma.
Perelmana pierādījumu pārbaudījuši vairāki vadoši matemātiķi, atzīstot, ka Krievijas matemātiķim izdevies atrisināt Tūkstošgades problēmu – vienu no septiņām matemātikas mīklām, kuru 2000.gadā izvirzīja Kleja Matemātikas institūts.
