Krievijas jaunās starpkontinentālās ballistiskās raķetes “Bulava” pēdējais izmēģinājums kārtējo reizi beidzies ar neveiksmi, vēsta Krievijas laikraksti.
Raķete “Bulava”, kas ir spējīga nest kodolgalviņas, agrā trešdienas rītā izšauta no zemūdenes “Dmitrij Donskoi” Baltajā jūrā, taču izmēģinājums beidzies neveiksmīgi, vēsta laikraksti “Kommersant” un “Vedomosti”, atsaucoties uz avotiem drošības struktūrās.
Krievijas Aizsardzības ministrija vēlāk ceturtdien apstiprināja, ka raķetes izmēģinājums bija neveiksmīgs.
“Raķetes izmēģinājuma pirmās divas fāzes bija veiksmīgas, bet pēdējā trešajā notika tehniska kļūme,” teikts ministrijas paziņojumā.
Sīkāka informācija par raķetes izmēģinājumu netiek izpausta.
Savukārt Norvēģijas mediji ziņo par valsts ziemeļos trešdienas rītā vairākas minūtes novērotām zilām un baltām spožām gaismām, kas acīmredzot skaidrojamas ar Krievijas raķetes izmēģinājumu.
Baltā jūra, kur Krievija parasti veic šādus raķešu izmēģinājumus, atrodas tuvu Norvēģijas arktiskajam reģionam.
Krievija iepriekš bija izsludinājusi kuģošanas aizliegumu Baltajā jūrā no otrdienas vakara līdz trešdienai.
Kā skaidro Norvēģijas kosmosa centra pārstāvis Pols Breke, no Norvēģijas puses uzņemtajā gaismas parādības videoierakstā redzams, ka raķete brīdi pēc palaišanas sāk pārvietoties spirālveidīgi un maina ātrumu, kas liecina, ka ar to kaut kas nogājis greizi.
“Tā izskatās kā sabojājusies Jaungada pirotehnikas raķete, kas pāriet kustībā pa spirāli. Skats tomēr bija fantastiski iespaidīgs, un mums par to īpaši nevajadzētu satraukties. Krievijas izmēģinājumi un manevri nav nekas jauns,” piebilda Breke.
Norvēģijas pazīstamākais Krievijas aizsardzības analītķis Pāvels Felgenhauers norādīja, ka Norvēģijā redzētās ainas atbilst neveiksmīgam raķetes izmēģinājumam.
“Šādas gaismas un mākoņi parādās, kad raķete iziet no ierindas atmosfēras augšējos slāņos. Tādi redzēti arī iepriekš,” sacīja Felgenhauers.
“Vismaz šis neveiksmīgais izmēģinājums norvēģiem nodrošināja jauku uguņošanu,” viņš piebilda.
Analītiķis kārtējo neveiksmīgo raķetes izmēģinājumu raksturoja kā patiesu apkaunojumu Krievijai, kas grauj Maskavas centienus saglabāt ticamu kodolbruņotas lielvalsts tēlu.
“Līdz 2030.gadam Krievija var zaudēt savu kodollielvaras pozīciju, ja šīs problēmas netiks atrisinātas. Un ir iespējams, ka šīs raķetes tā arī nekad normāli nelidos,” viņš norādīja.
“Krievijas aizsardzības industrija ir sairusi tādā mērā, ka tā vienkārši nespēj radīt darbojošos tik sarežģītu sistēmu,” piebilda eksperts.
Norvēģijas ziemeļos uzņemtās fotogrāfijas var aplūkot norvēģu laikraksta “iTromso” interneta vietnē (http://www.itromso.no/bilder/article316420.ece?imageIndex=0#pageTop).
“Bulava” izmēģinājumi veikti jau 13 reizes, un deviņi no tiem bijuši neveiksmīgi.
Kļūmīgo izmēģinājumu dēļ savu amatu zaudējis Maskavas Termālo tehnoloģiju institūta ģenerāldirektors Jurijs Solomonovs, kura institūts izstrādāja Krievijas visjaunākās stratēģiskās raķetes no jūras palaižamos variantu.
Viņš līdz šim ir augstākā amatpersona, kas uzņēmusies atbildību par pašlaik izstrādājamās starpkontinentālās ballistiskās raķetes “Bulava” neveiksmju virkni.
Raķetes neveiksmju sēriju aizsardzības speciālisti raksturo kā nopietnu triecienu Krievijas aizsardzības resora centieniem modernizēt padomju laiku raķešu arsenālu.
Raķeti “Bulava” var apbruņot ar desmit individuāli notēmējamiem kodollādiņiem, un tās maksimālais darbības rādiuss ir 8000 kilometru. Tā ir Krievijas jaunās starpkontinentālās “zeme-zeme” klases raķetes “Topol-M” jūrā bāzētais variants un ir paredzēta izšaušanai no Maskavas visjaunākās “Borei” klases zemūdenēm.
