Jauno atomelektrostaciju paredzēts būvēt Astravjecas rajonā, Grodņas apgabalā, kas atrodas Baltkrievijas ziemeļrietumos. Astravjecas AES atradīsies nepilnu 50 kilometru attālumā no Viļņas un aptuveni 110 kilometrus no Latvijas robežas.
Vienošanos par AES būvēšanu otrdien Minskā parakstīja Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins un Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.
Līgums paredz, ka Krievija AES būvēšanai aizdos Baltkrievijai 9,4 miljardus ASV dolāru (4,47 miljardus latu). Kredīts izsniegts uz 25 gadiem, bet uz AES būvniecības laiku kredīta atmaksa būs atlikta.
Baltkrievijā paredzētajai atomelektrostacijai būs divi bloki, un sagaidāms, ka tā sāks strādāt līdz 2018.gadam.
Putins, tiekoties ar Lukašenko, apgalvoja, ka jaunā atomelektrostacija būs drošāka nekā Japānas zemestrīcē cietusī “Fukušima 1” AES.
Krievijas kodoltehnoloģiju eksports ir viens no galvenajiem valsts ienākumu avotiem, un Maskava pēdējos gados parakstījusi līgumus par AES būvēšanu vairākās valstīs.
Pēc Latvijas Vides ministrijas (VidM) novērtējuma, Latvija saņēmusi visu no Baltkrievijas pieprasīto informāciju par plānotās Baltkrievijas atomelektrostacijas (AES) ietekmi uz vidi, un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumā nav minēts, ka plānotā AES varētu atstāt ietekmi uz vidi Latvijas teritorijā.
Kā biznesa portālu “Nozare.lv” pagājušā gada augustā informēja Vides ministrijas (VidM) Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris, Latvija izdarījusi visu, lai pārliecinātos par Baltkrievijā plānotās AES drošību, un arī turpmāk Baltkrievija apsolījusi piegādāt visu nepieciešamo informāciju.
Turpretī Lietuvas amatpersonas vairākkārt paudušas bažas par Baltkrievijas plānoto AES pie tās robežām.
Lietuvas Ārlietu ministrija marta sākumā norādīja, ka Baltkrievija joprojām nav atbildējusi uz jautājumiem par abu valstu robežas tuvumā plānotās atomelektrostacijas (AES) ietekmi uz vidi.
Ministrija norāda, ka Baltkrievijas ziņu aģentūra BELTA 2.martā izplatījusi apzināti maldinošu informāciju, kurā apgalvots, ka Lietuvai neesot iebildumu pret iecerētās spēkstacijas ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN).
“Lietuva uzskata, ka ekoloģiskās ekspertīzes process nav pabeigts, jo līdz pat šim laikam nav saņemtas Minskas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem,” teikts ministrijas paziņojumā.
Lietuvieši īpaši vēlas saņemt skaidrojumu, kāpēc šim objektam izraudzīta vieta tikai nepilnus 50 kilometrus no Viļņas.
Saskaņā ar starptautisko Espo konvenciju, kas reglamentē ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, Baltkrievijai uz visiem uzdotajiem jautājumiem jāatbild pēc būtības un jāsarīko gan publiska IVN ziņojuma apspriešana Lietuvā, gan divpusējas konsultācijas, norādīts dokumentā.
Espo konvencija nosaka, ka tikai pēc IVN ziņojuma saskaņošanas ar kaimiņvalstīm var tikt pieņemts galīgais lēmums par būvlaukuma izvēli un sākties reāli būvdarbi.
Lietuva savu oficiālo attieksmi pret šo dokumentu pauda kaimiņvalstij jau pērn maijā un kopš tā laika vairākkārt izteikusi pretenzijas par Baltkrievijas amatpersonu apgalvojumiem, ka IVN procedūras esot pabeigtas un Lietuvai pret šo dokumentu nekas neesot iebilstams.
Arī Espo konvencijas sekretariāts janvārī pauda bažas par IVN procedūras neatbilstību konvencijai. Papildinātu ziņojumu Minska iesniedza Lietuvai tikai februāra vidū.
Savas AES būvei Baltkrievija izraudzījusies vietu Grodņas apgabala Astravjecas rajona Mihališku ciemā – 23 kilometrus no Lietuvas robežas un aptuveni 50 kilometrus no Viļņas, bet dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Nēres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Sākotnēji gan tika runāts arī par otru iespējamo šā objekta atrašanās vietu Mogiļovas apgabalā, bet vēlāk tāds variants vairs netika pieminēts.
Baltkrievija plāno uzcelt divus kodolreaktorus un pirmo no tiem nodot ekspluatācijā jau 2016.gadā. Spēkstacijas plānotā jauda pārsniegtu 2000 megavatu.
Kā uzskata neatkarīgie Baltkrievijas vides eksperti, tāda objekta būve šajā vietā varētu izjaukt Nēres ekosistēmu un pazemināt upes līmeni, paaugstināt ūdens temperatūru un līdz ar to pazemināt skābekļa saturu ūdenī un mainīt upes hidroloģiju. Turklāt viņi prognozē, ka 50 kilometru rādiusā ap spēkstaciju var izplatīties radionuklīdi un inertās gāzes, kas radītu risku cilvēku veselībai un piesārņotu arī upes akvatoriju.
