Ceturtdiena, 21. augusts
Janīna, Linda
weather-icon
+10° C, vējš 0.26 m/s, ZA vēja virziens
Staburags.lv bloku ikona

Krievijā pirmoreiz par amatpersonu kļuvis melnādainais

Melnādainais Žans Greguārs Sagbo pagājušā mēneša pašvaldību vēlēšanās kļuvis par pirmo melnādaino, kurš Krievijā ieņem pašvaldības darbinieka amatu.

Vēl nesen Krievijas ziemeļu pilsētā Novozavidovā cilvēki Sagbo veltīja aizdomu un izbrīna pilnus skatienus, taču tagad 48 gadus vecais Rietumāfrikas valsts Beninas izcelsmes politiķis atzīts par īstenu Krievijas pilsoni, kuram rūp viņa pilsētas nākotne.

Sagbo sola atdzīvināt nabadzīgo Novozavidovu, kurā viņš un viņa ģimene dzīvo jau 21 gadu. Politiķis plāno apkarot pieaugošo narkomāniju, attīrīt piesārņoto ezeru un nodrošināt pilnvērtīgu apkuri.

“Novozavidova mirst. Šīs ir manas mājas, mana pilsēta – mēs nevaram tā dzīvot,” intervijā norāda Sagbo.

“Viņa āda ir melna, taču sirdī viņš ir īstens krievs. Tikai krievs var tā rūpēties par šo pilsētu,” apgalvo Novozavidovas mērs Vjačeslavs Arakelovs.

33 gadus vecais inženieris Deniss Voroņins norāda, ka Sagbo ir pirmais Novozavidovas politiķis, kurš amatā nonācis godīgās vēlēšanās, nevis pērkot balsis.

Sagbo gan nav vienīgais melnādainais Krievijas politiķis – pērn pašvaldību vēlēšanās piedalījās vēl viens Rietumāfrikas izcelsmes politiķis Žoakins Krima, taču viņš vēlēšanās cieta smagu sakāvi.

Krimu Krievijas plašsaziņas līdzekļos iedēvēja par Krievijas Obamu, tagad šādi dēvē Sagbo, kurš neslēpj savu neapmierinātību.

“Mani nesauc Obama. Viņi [mediji] mēģina radīt sensāciju. Viņš ir melnādains, es esmu melnādains, taču apstākļi ir pavisam citi,” uzsver Sagbo.

Komunisma ideoloģijas iedvesmots, Sagbo Padomju Savienībā ieradās 1982.gadā un Krievijas galvaspilsētā Maskavā studēja ekonomiku. Maskavā Sagbo sastapa savu nākamo sievu un 1989.gadā pārvācās uz sievas dzimto pilsētu Novozavidovu.

Šobrīd Sagbo ir nekustamo īpašumu mākleris. Pašvaldībā viņš strādā, nesaņemot atalgojumu.

Sagbo norāda, ka Novozavidovā rasismu nejūt.

“Es esmu viens no viņiem. Šīs ir manas mājas,” saka Sagbo.

Jau vēstīts, ka kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā rasisma noziegumu skaits Krievijā ir strauji pieaudzis. Saskaņā ar nevalstiskās organizācijas Maskavas Cilvēktiesību biroja apkopoto noziegumu statistiku laika posmā no 2004. līdz 2008.gadam šādos noziegumos dzīvību zaudējuši aptuveni 300 cilvēku.

Pagājušā gada decembrī neatkarīgais Jurija Levadas sabiedrības viedokļa pētījumu centrs publicēja aptauju, kurā noskaidrots, ka 54% Krievijas iedzīvotāju piekrīt nacionālistu sauklim “Krieviju krieviem”. Neilgi pēc aptaujas publicēšanas Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka valstī pieaugošais ksenofobiskais noskaņojums jāierobežo ar bargiem sodiem.

Salīdzinot ar 2008.gada rādītājiem, gan valsts galvaspilsētā, gan visā Krievijā rasisma noziegumu upuru skaits ir samazinājies par 40%.

Pagājušajā gadā Maskavā rasistiskos uzbrukumos dzīvību zaudējis 31 cilvēks.

Staburags.lv bloku ikona Komentāri