Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Rogozins NATO Parlamentārās Asamblejas pavasara sesijā piedāvājis likvidēt dažādas starptautiskas organizācijas, piemēram, NATO un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO), apliecina Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle (TP).
Saeimas pārstāvji piedalījās NATO Parlamentārās Asamblejas pavasara sesijā, kas no 22. līdz 26.maijam norisinājās Norvēģijas galvaspilsētā Oslo, informēja Saeimas Preses dienests.
“Krievijas vēstnieka NATO Dmitrija Rogozina runā bija vērojamas pretrunas, jo, izvērtējot pašreizējo starptautisko situāciju, kas mainījusies pēc aukstā kara, viņš kā nepieciešamību minēja likvidēt dažādas starptautiskās organizācijas, piemēram, NATO un EDSO. Kā norādījis Rogozins, Krievija uzskata, ka pastāv 10-15 pamatprincipi, kurus varētu iekļaut jaunā politiskā dokumentā, kurš varētu būt pamats jaunas organizācijas veidošanai. Krievijas puses pārstāvis jau piedāvāja potenciālo organizācijas nosaukumu PATO (Pacific Atlantic Treaty Organization),” norāda Paegle.
Šo jautājumu Latvijas delegācijas vadītāja vēlējās konkretizēt arī plenārsēdē, kurā tās dalībniekus uzrunāja NATO ģenerālsekretārs un Ziemeļatlantijas padomes prezidents Jāps de Hops Shēfers, kā arī piedalījās visi padomes locekļi – dalībvalstu vēstnieki NATO.
“Rodas jautājums, vai Krievijas puses virzītais priekšlikums nejauši atklāja, kas Krievijas “lācim vēderā”, vai tas bija tikai neapdomīgs Rogozina kunga personiskais viedoklis, iekļūstot daudzo delegātu jautājumu krustugunīs,” neizpratni pauž Paegle.
Delegācijas vadītāja uzskata, ka ir pamats satraukumam, ka Krievijas puse pēdējā laikā vēlas pārskatīt daudzus esošos līgumus, sadarbības principus un struktūras, lai to vietā piedāvātu veidot jaunus.
Kā norāda Paegle, šī Parlamentārās Asamblejas sesija bija nozīmīga, jo pirmo reizi pēc Gruzijas konflikta tika atjaunota NATO-Krievijas parlamentārās komitejas darbība. Tajā tika skatīti divi svarīgi jautājumi – situācija Galējos Ziemeļos un Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva ierosinājums jaunai Eiropas drošības arhitektūrai.
Šajās diskusijās Krievija pauda neizpratni, kādēļ Galējo Ziemeļu jautājums tiek iekļauts NATO darba kārtībā, jo šobrīd šajā teritorijā nav vērojama konflikta situācija, kā arī pastāv Arktiskā padome un ANO Jūras likums, kas šo jautājumu regulē. Tomēr, kā norāda Latvijas delegācijas vadītāja, pieaugošā interese par ietekmi šajā reģionā, ko ilustrē, piemēram, Krievijas lidojošo uzraudzības objektu aktivitātes palielināšanās, kas 2008.gadā bija līdzvērtīga aktivitātei iepriekšējos desmit gados, liek NATO būt gatavai nepieciešamības gadījumā iesaistīties, lai mazinātu iespējamo spriedzi. Paegle atbalsta Norvēģijas ārlietu ministra viedokli, ka NATO klātbūtne palīdz jebkurai mazai valstij uzturēt attiecības ar Krieviju.
Pavasara sesijas laikā tika arī turpināts runāt par situāciju un operācijām Afganistānā, Pakistānā, Irānā, Gruzijā un citās valstīs. Tika sveikti arī divu jauno NATO dalībvalstu – Albānijas un Horvātijas – parlamentu vadītāji, kuri uzstājās ar savām runām plenārsēdē.
Plenārsēdes dalībniekus uzrunāja arī Norvēģijas parlamenta – Stortinga – spīkers Tūrbjērns Jāglands, NATO PA prezidents Džons Taners un Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs.
Runājot par NATO Parlamentārās Asamblejas sesiju organizēšanu nākotnē, vakar Vadošā komiteja vienojās, ka, ņemot vērā globālo ekonomisko situāciju, ir svarīgi rūpīgi izvērtēt izdevumu samazināšanu un lietderīgu izmantošanu NATO PA darbības nodrošināšanai.
Paegle norāda, ka šī diskusija Latvijai kā valstij, kura ir atbildīga par NATO Parlamentārās Asamblejas 2010.gada pavasara sesijas rīkošanu Rīgā, bijusi ļoti svarīga.
NATO Parlamentārās Asamblejas sesijas notiek divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Sesija ir nozīmīgs šīs starptautiskās organizācijas notikums, kas rotācijas kārtībā tiek organizēts visās NATO dalībvalstīs. Latvija šobrīd ir viena no pēdējām dalībvalstīm, kurā sesija vēl nav rīkota.
