Krievija uzsvērusi nepieciešamību pastiprināt starptautisko spiedienu uz Latviju un Igauniju, lai pārtrauktu krievvalodīgās sabiedrības daļas tiesību pārkāpumus un izbeigtu nepilsoņu statusa esamību šajās valstīs, teikts otrdien Krievijas Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā.
Šādu aicinājumu, pirmdien Parīzē tiekoties ar Francijas Ārlietu ministrijas pilnvaroto cilvēktiesību jautājumos Fransuā Zimeraju un ministrijas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un starptautisko organizāciju departamenta direktoru Nikolā de Rivjeru, paudis Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Konstantīns Dolgovs.
Abu valstu pārstāvji tikšanās laikā runājuši arī par nepieciešamību rīkoties pret rasu un etnisko diskrimināciju, neiecietību un ksenofobiju, sacīts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Krievijas diplomāts Dolgovs, kas par šiem jautājumiem jūnijā runāja arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) vasaras sesijā Strasbūrā, toreiz izteicās, ka situācija ar krievvalodīgo minoritātes tiesību ievērošana Latvijā un Igaunijā “joprojām ir ārkārtīgi sarežģīta un kopumā pēdējā laikā vērā ņemami uzlabojumi nav novēroti”.
Dolgovs atgādināja, ka gandrīz 15% Latvijas iedzīvotāju ir nepilsoņa statuss. “Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Latvija ir eiropeiska valsts. Latvija ir atbilstošo Eiropas konvenciju par etniskajām minoritātēm dalībniece. Protams, tāda situācija nekādi neatbilst tām saistībām, kuras šai valstij nosaka atbilstošas starptautiskās vienošanās,” norādīja Dolgovs.
Viņš sacīja, ka Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs maijā parakstīja dekrētu par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta un aizstāvības fonda izveidi. Fonds tika izveidots, lai sniegtu tiesisko, finansiālo, informatīvo un jebkādu citu palīdzību tautiešiem, kuru tiesības tiek pārkāptas ārpus Krievijas robežām, pastāstīja Krievijas diplomāts un piebilda, ka fonds darbu sāks nākamā gada janvārī.
