Konkursa procedūra jaunceļamās energojaudu bāzes stacijas pretendentu atlasei varētu būt tikai politiskais teātris, nodeva birokrātijai un acu aizmālēšanai, šodien raksta laikraksts “Dienas Bizness”.
Par to domāt vedina jau nedēļu pirms Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā AS “Latvenergo” Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā ievietotais paziņojums par līgumu, kura oficiālais nosaukums ir “Kombinētā cikla gāzes turbīnu stacijas izbūve Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas otrā kārta”, kas vienlaikus ir arī pretendentu aptauja jaunceļamajai gāzes bāzes stacijai.
Šo faktu apstiprināja “Latvenergo” ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis.
“Es esmu pārliecināts, ka “Latvenergo” uzvarēs. Konkurss vajadzīgs, lai politiski viss izskatītos korekti,” laikrakstam atzina dabasgāzes importa uzņēmuma un viena no galvenajiem AS “Latvijas gāze” akcionāriem “Itera Latvija” prezidents Juris Savickis.
Turklāt tas notiek nedēļu pirms Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā.
Paziņojumā nekur nav tieši minēts, ka runa ir arī par jaunceļamo gāzes bāzes staciju, taču potenciālajiem elektrostacijas būvniekiem tas esot jāsaprot kā uzaicinājums pieteikties sarunu procedūrai, norādīja Siksnis.
Kā raksta “Dienas Bizness”, šī pasteigšanās pirms oficiāli pieņemtā likuma ļauj domāt, ka patiesībā lēmums jau ir gatavs un “Latvenergo” pirms konkursa, ko likums paredz rīkot, lai izvēlētos vislabāko variantu un pretendentu energodeficīta novēršanai pēc 2009.gada, jau sper pavisam reālus soļus jaunās gāzes stacijas būvniecībā. To apliecina arī iepriekš medijos daudzkārt izskanējušais viedoklis, ka vienīgais reālais pretendents uz jaunās gāzes bāzes stacijas būvniecību ir “Latvenergo”, kam jau ir pavisam nopietnas iestrādes šajā projektā, un visas runas par alternatīviem projektiem vai konkursu ir tikai nepieciešamā formalitāte.
Kā vēl viens apstiprinājums šim faktam ir arī “Latvenergo” valdes priekšsēdētāja Kārļa Miķelsona raidījumā “Kas notiek Latvijā?” šā gada 12.martā paustais viedoklis, ka uzņēmuma prioritāte ir gāzes bāzes stacija un būtībā uzņēmums ir gatavs to uzbūvēt tūlīt. Taču diemžēl bez rīkotā konkursa nebūs subsīdiju.
Miķelsons jau vairākkārt ir paudis viedokli: lai jauno bāzes staciju vispār kāds apņemtos būvēt, uzņēmējam nepieciešamas vai nu subsīdijas no valsts, vai arī elektroenerģijas pārvades tarifā jāiekļauj jauna komponente, lai segtu būvniecības izmaksas.
Arī “Latvenergo” šai sakarā neesot nekāds izņēmums, bet gan komerciāls, peļņā ieinteresēts uzņēmums. Līdz ar to projekti, kas nes zaudējumus vai ir saistīti ar palielinātu finansiālo risku, nav tā interesēs.
Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka ar vai bez subsīdijām, taču galarezultātā par jaunās energostacijas būvniecību nāksies maksāt galapatērētājiem. Taču tas vēl esot tik tāls nākotnes projekts, ka neviens šādus elektroenerģijas tarifu nākotnes aprēķinus nav veicis, laikrakstam norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva.
Kā raksta “Dienas Bizness”, vēl viens apstiprinājums tam, ka saistībā ar jaunās bāzes stacijas būvniecību “kauliņi jau ir mesti”, ir vietas izvēle. Tā atradīsies blakus Latvenergo TEC-2 Aconē, Salaspils novadā.
To apstiprina gan AS “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētāja Adriana Dāvja šā gada 28.aprīlī laikrakstam “Telegraf” skaidri paustais viedoklis, ka jaunā gāzes stacija blakus TEC-2 tiks pabeigta 2013.gadā, gan arī Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktora Uģa Sarmas apstiprinājums, ka visērtāk un efektīvāk jauno gāzes elektrostaciju ir novietot blakus jau esošajam “Latvenergo” energoblokam ar jau izbūvētu infrastruktūru. Esošā vieta arī esot “Latvenergo” galvenā priekšrocība.
Ekonomikas ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) viedokli laikrakstam iegūt neizdevās, jo ministrs atrodoties nedēļu ilgā ārzemju vizītē.
Taču ministra padomniece Inga Spriņķe apgalvoja, ka tas nekādā gadījumā neesot viena uzņēmuma – “Latvenergo” – konkurss. Esot interesējušies arī vairāki ārzemju uzņēmumi, kas gan netika konkretizēti, jo tikai konkurss ļaus definēt elektroenerģijas vajadzību, jaudu apjomu un finansējumu, līdz ar to patlaban potenciālajiem interesentiem pat nav nekas konkrēts, ko piedāvāt. Taču par faktu, ka galvenajam Latvijas energouzņēmumam ir vairāk priekšrocību projektā nekā citiem pretendentiem, gan vajadzētu priecāties, norādīja Spriņķe.
Acīmredzot šādas politikas dēļ arī “Latvenergo” ir daudz mazāk neskaidrību jaunā projekta sakarā, ja reiz tiek veikta jau jaunās stacijas būvniecības pretendentu atlase un cenu aptauja, norāda “Dienas Bizness”.
Uz jautājumu, vai paziņojums par līguma publicēšanu, kur līguma priekšmetā ir minēta TEC-2 rekonstrukcija un nav ne vārda par patiesajiem aptaujas mērķiem, nav nedaudz neparasts veids, kā veikt projekta pretendentu un cenu aptauju, Siksnis atbildēja, ka “Latvenergo” ir pilnīgi atklāta, publiska kompānija un viņi būtu varējuši šo aptauju veikt arī telefoniski, taču izšķīrušies par šādu variantu. Bez tam uzņēmums jaunas gāzes bāzes stacijas būvniecību nekad neesot uzskatījis par pilnīgi jaunu projektu, bet gan esošo jaudu papildinājumu un rekonstrukciju, līdz ar to nekādu pretrunu neesot.
Par veiktās aptaujas rezultātiem nekādu apkopojumu vēl nav, bet pretendentu dokumentu iesniegšanas termiņš ir šā gada 13.maijs.
Mēģinājumi noskaidrot, cik likumīga ir šādā veidā formulēta un IUB publicēta pretendentu atlase, pirms vispār pieņemts attiecīgs likums, kas dod iespēju izsludināt konkursu, skaidrus rezultātus nedeva. Kamēr uzņēmums IUB publikācijas rezultātus izmanto tiešām līguma priekšmetā minētajam mērķim, tas ir, Rīgas TEC-2 rekonstrukcijai, pret to nav ko iebilst, skaidro IUB Informācijas departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs.
Esot arī vienalga, kādā formā uzņēmums izsludina pretendentu aptauju, bet par faktu, vai tā konkrētajā gadījumā tiešām ir aptauja, varēs pārliecināties tikai pēc 13.maija.
Neko aizdomīgu šajā procesā nesaskatīja arī Sarma, piebilstot: ja reiz IUB šādu publikācijas formu atzinis par pieņemamu, tad tā arī esot.
