Konkursā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu varēs pieteikties līdz 19.septembrim, liecina ceturtdien “Latvijas Vēstnesī” publicētais sludinājums.
Pretendentiem jāatbilst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktajām obligātajām prasībām, tai skaitā jābūt vismaz triju gadu pieredzei vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā, tostarp izpratnei par iestādes lietvedību, grāmatvedību, personāla organizēšanu, kā arī par klasificētās informācijas aizsardzības regulējumu atbilstoši normatīvajos aktos vadītājam noteiktajām kompetencēm.
Tāpat pretendentam jābūt izpratnei par korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumiem, kā arī politisko organizāciju (partiju) finansēšanas jautājumiem.
Jau vēstīts, ka par konkursa izsludināšanu uz KNAB vadītāja amatu otrdien lēma valdība.
KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases komisiju vadīs Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, komisijā darbosies Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks. Komisijas priekšsēdētājs, ja nepieciešams, komisijas darbā var pieaicināt citus ekspertus un speciālistus.
Līdz ar konkursa nolikumu sabiedrība tiks informēta par katru kandidātu, kurš pieteicies uz KNAB priekšnieka amatu, kā arī komisijas vērtējumu par katru pretendentu.
Komisija izvēlēto pretendentu virzīs atbalstīšanai valdībā, bet KNAB vadītāju iecels Saeima.
Jaunais KNAB priekšnieka amata kandidāts pirms virzīšanas apstiprināšanai valdībā varētu tikt izvēlēts apmēram 2,5 mēnešu laikā, prognozēja VK vadītāja Dreimane.
KNAB priekšnieka amata kandidātu profesionālie kritēriji prasa spēt divās svešvalodās brīvi komunicēt par profesionāliem jautājumiem, vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā, tostarp vadītāja kompetencei zināšanas par iestādes finansēm, grāmatvedību un citiem aspektiem, kā arī izpratni par korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumiem un politisko organizāciju un partiju finansēšanas jautājumiem.
Tāpat KNAB vadītāja amata pretendentam būs vajadzīga “nevainojama reputācija”, nosaka projekts. Uz KNAB šefa amatu varēs kandidēt persona, kas ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi, no tās vismaz triju gadu pieredzi atbildīgā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā. Par priekšrocību, bet ne par obligātu nosacījumu tiks atzīta augstākā juridiskā izglītība.
Tiks ņemts vērā arī tas, vai konkrētajam kandidātam nav arī iespējama ietekmējamība saistībā ar kredītsaistībām vai parādiem, tāpat par kandidātu tiks pieprasītas atsauksmes no viņa iepriekšējām darbavietām, pastāstīja VK vadītāja.
Sabiedrības par atklātību “Delna” juridiskā analītiķe Aiga Grišāne uzsvēra, ka nule veiktās izmaiņas KNAB priekšnieka amata kandidātu izvirzīšanas kārtībā no iepriekšējās kārtības atšķiras ar to, ka iepriekš par KNAB priekšnieka amata kandidātiem lemts Nacionālās drošības padomes sēdēs, kas bija slēgtas un detalizētas argumentācijas par kritērijiem un lēmuma pieņemšanu nebija.
Uz otro lasījumu Saeimā no likumprojekta svītrota norma, ka biroja vadītāja amata pretendents nedrīkst būt iesaistījies partijā vai apvienībā, kā to rosināja toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Saeimas Juridiskais birojs lūdza šo prasību svītrot, uzskatot to par neatbilstošu Satversmei, jo nevar aizliegt biedrošanās brīvību. Taču uz trešo lasījumu vēl tiks meklēts formulējums, lai pretendentu lokā nevarētu būt cilvēki, kuri ir atbildīgos vai vēlētos amatos partijā.
