Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, kas paredz atklāt patiesos mediju īpašniekus līdz fiziskām personām, tomēr sēdē kļuva skaidrs, ka, lai panāktu caurspīdīgumu mediju īpašniekos, būs nepieciešamas plašākas izmaiņas par VL-TB/LNNK ierosinātajām.
Iesniedzēju pārstāvis Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) norādīja, ka šobrīd ar medijiem nav tā kā ar kredītiestādēm, kad var uzzināt patiesos labuma guvējus, taču tas būtu svarīgi gan no žurnālistu, gan no valsts drošības viedokļa. Aiz kādiem Latvijas medijiem varot slēpties ārvalstu oligarhi, kas vēlētos caur tiem īstenot savas intereses, pieļāva deputāts.
Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne, kuras pārstāvētā organizācija Saeimas frakcijām rosināja iesniegt šādus grozījumus, sēdē sacīja, ka pēdējo gadu laikā Latvijas mediju sistēma lielā mērā kļuvusi atkarīga no dažādiem sponsoriem, kas saistīti “ar politiskajiem un saimnieciskajiem grupējumiem”. Rožukalne arī pauda nožēlu, ka pērn elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā “valodnieki uzspieda” šo formulējumu, kas akcentē to, ka “mediji ir tikai līdzeklis kāda rokās”.
Cits LŽA pārstāvis Ainārs Dimants norādīja, ka mediju īpašnieku atklātībai ir vairāki sistēmiski uzdevumi. Pirmkārt, medijiem esot centrālā loma demokrātijā, un demokrātiskā režīmā valstij esot pienākums garantēt gan mediju brīvību no valsts, gan redakcionālo neatkarību. Tāpat Dimants uzsvēra, ka svarīgi ir nodrošināt mediju daudzveidību, bet mediju koncentrāciju nevar ierobežot, nezinot, kam tie pieder. Arī pašiem medijiem ir būtiska caurskatāmībā, jo to tie prasa no citiem, un “ja uzņēmēji paši nav gatavi to izdarīt, valstij būtu jāuzliek pienākums īpašniekus atklāt”.
Skeptisks par grozījumiem bija Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis, kurš norādīja: viņš “trekniem burtiem” varot parakstīties zem mērķiem, ko nosaucis Dimants, taču iesniegtie grozījumi to nevarēšot nodrošināt. Viņaprāt, vienīgais veids, kā to varētu panākt, esot “finanšu resursu deklarācija Latvijā”. Viņš arī pauda uzskatu, ka būtu jāraksta jauns Preses likums, jo pašlaik spēkā esošā likuma “lāpīšana” neko daudz nedošot.
Ģenerālprokuratūras pārstāvis Agnis Pormalis norādīja, ka iestāde pret šādiem grozījumiem neiebilst, jo tie prokuratūras funkciju izpildi atsevišķos gadījumos varētu paātrināt un atvieglot. Savukārt Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve vērsa uzmanību, ka būtu nepieciešamai vairāki precizējumi, jo, piemēram, termins “patiesais labuma guvējs”, kas iestrādāts grozījumos, šobrīd valdībā skatāmajos Komerclikuma grozījumos pārņemts no “naudas atmazgāšanas” novēršanas likuma un nozīmē personu, kam patiesībā pieder vismaz 25% uzņēmumā.
Tāpat TM pārstāve aicināja precizēt, vai jānorāda visi īpašnieki vai tikai tie, kam ir konkrēta ietekme, un kā šo ietekmi mērīt, kā arī uzsvēra, ka iesniegtajā redakcijā nav paredzēts, ka būtu jāatklāj, vai fiziska persona darbojas kādas citas vietā.
Savukārt Uzņēmumu reģistra (UR) valsts galvenais notārs Ringolds Balodis atrzina, ka reģistra funkcija ir uzkrāt informāciju, un tam neesot problēmu darīt to, ko uzdod likumdevējs, taču viņš pieļāva, ka būtu jādomā par atbildību par nepatiesas informācijas sniegšanu, tāpēc varētu grozīt arī Krimināllikumu.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edgars Pastars atzina, ka lielā mērā šīs informācijas sniegšana balstīsies uz godaprātu, jo Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanu regulē vairākas iestādes un par to neievērošanu bankām paredzēti milzīgi naudassodi, kas ir maz ticams mediju vidē. Tomēr viņš aicināja pie likumprojekta tomēr strādāt.
Komisija tomēr vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu pirms pirmā lasījuma parlamentā un kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu rosinās 18.aprīli. Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs un komisijas loceklis Augusts Brigmanis sacīja, ka frakcija šos grozījumus atbalsta, tomēr “nākamie būtu portāli, jo prese bieži pārpublicē tos”.
Rasnačs piekrita, ka uz otro lasījumu sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju un UR grozījumus varētu papildināt ar normām, kas to tuvinātu Komerclikumam un Kredītiestāžu likumam. Savukārt komisijas vadītāja Ingrīda Circene (V) pieļāva, ka būs jādiskutē gan par komisijā izskanējušajām problēmām, gan arī par iespēju likumā ierakstīt prasību pēc līguma starp redakciju un īpašniekiem, kā arī meklēt risinājumus, kā mazināt reklāmdevēju un kredītdevēju ietekmi uz mediju.
Kā vēstīts, priekšlikumu atklāt masu mediju īpašniekus iepriekš piedāvāja apvienība VL-TB/LNNK. Ierosinājumā norādīts, ka medija īpašniekam ir pienākums sniegt ziņas par visām izmaiņām dibinātāja īpašnieku sastāvā līdz pat fiziskām personām.
Iespējamie grozījumi likumā paredz noteikt masu mediju dibinātājiem pienākumu atklāt īpašniekus reģistrācijas brīdī, bet jau reģistrētajiem masu medijiem – līdz 2011. gada 1. jūlijam.
