Sācies Latvijas gada nozīmīgākais ārpolitiskais pasākums – Rīgā notiek Baltijas jūras valstu padomes sanāksme. Tajā piedalās 11 dalībvalstu augstākās amatpersonas, kuras pavada vairāki simti palīgu. Padomes 11 dalībvalstu vadītāji Rīgā ir satikušies pirms divām stundām. Sanāksme atklāta ar projekta “Balticness” koncertu Nacionālajā operā.
Ar 11 valstu vadītājiem vai augstām amatpersonām un 400 cilvēku lielu delegāciju Baltijas jūras valstu sanāksme ir šāgada svarīgākais ārpolitiskais notikums Latvijā. Ieradies arī Eiropas Savienības vadītājs. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu piedalījā vakara neformālajās sarunās.
Tomēr divas šīs padomes dalībvalstis nav pārstāvētas visaugstākajā līmenī. Rīgā nav ieradusies Vācijas kanclere Angela Merkele un Krievijas premjers Vladimirs Putins. Viņa vietā lielvalsti pārstāv pirmais vicepremjers Igors Šuvalovs.
Krievijas ārlietu ministrijas pārstāvis aicina nemeklēt zemūdens akmeņus Putina atteikumam pirmo reizi apmeklēt Rīgu. Abu valstu attiecības Kremlis vērtējot kā stabilas ar dinamisku attīstību.
Vladimirs Titovs, Krievijas ārlietu ministra vietnieks: “Kas saistās ar Vladimira Putina piedalīšanos vai nepiedalīšanos Baltijas jūras valstu padomes samitā, ir apstākļi, kas vienkārši neļāva mūsu premjeram te ierasties. Taču piedalīsies viņa pirmais vietnieks Šuvalova kungs, kuram ir visas nepieciešamās pilnvaras.”
Igora Šuvalova nosūtīšana uz Baltijas jūras valstu sanāksmi esot likumsakarīga, jo viņa pārziņā ir Rīgā apspriežamie temati – enerģētika un ekonomika.
Latvija saprot, ka šobrīd Vladimiram Putinam var būt svarīgākas darīšanas par 11 valstu sanāksmes apmeklējumu.
Māris Riekstiņš: “Es nesaskatītu īpašus žestus vai zīmes. Ir jāsaprot, ka ir notikusi varas maiņa un valsts struktūras tiek formētas, un Ministru kabinets tiek nodarbināts ar šībrīža prioritāšu noteikšanu.”
Melngalvju namā, kur notiks sanāksmes galvenā apspriede, uzmanību pievērsīs Baltijas jūras reģiona nozīmei Eiropas Savienībā. 11 valstu pārstāvjiem arī jāpieņem lēmums par pārmaiņām Baltijas jūras valstu padomē. Pirms 16 gadiem izveidotās institūcijas uzdevumi tagad ir mainījušies.
Baltijas jūras valstu padomes sākotnējais mērķis bija radīt iespēju pie viena galda sēsties Baltijas valstīm un Krievijai, kuru attiecības pēc PSRS sabrukuma bija sarežģītas. Turklāt šajās sarunās neatkarību atguvušās valstis varēja rēķināties ar skandināvu draugu atbalstu.
Šogad pie viena galda tomēr nav vēlējies sēdēt Krievijas jaunievēlētais premjers Vladimirs Putins. Vai varas maiņa Kremlī var ietekmēt arī Latvijas prezidenta plānoto vizīti Maskavā? Vai Valdis Zatlers joprojām ir gaidīts viesis Krievijā?
Kā apliecināja gan Latvijas ārlietu ministrs, gan Krievijas ārlietu ministra vietnieks, ielūgums Valdim Zatleram ierasties Maskavā ir spēkā arī pēc Krievijas prezidenta maiņas. Lai gan vizītes konkrēts laiks nav zināms, visticamāk, tā nenotiks ātrāk par oktobri. Tad Maskavā ir plānota Latvijas un Krievijas ārlietu ministru tikšanās un pēc tam tad arī Kremlī varētu ierasties Valdis Zatlers.
