Lai ierobežotu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un pretlikumīgā veidā
iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas, Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojs (KNAB) uzskata, ka ir nepieciešams izvērtēt
nepieciešamību iegūt sākotnējo informāciju par visiem gūtajiem
ienākumiem no nodokļu maksātājiem, ieviešot vispārējo ikgadējo ienākumu
deklarēšanas sistēmu, liecina Ministru prezidentes ziņojums Saeimai par
Latvijas nacionālo drošību.
Tāpat KNAB norādījis, ka būtu nepieciešams izvērtēt iespēju Latvijā
ieviest Eiropas Savienības valstīs izmantotās nodokļu nomaksas
uzraudzības procedūras, kā arī paredzot pierādījumu nastas par ienākumu pietiekamību pārnešanu no valsts uz privātpersonu.
KNAB uzskata, ka minētās darbības ierobežotu gan izvairīšanos no
nodokļu nomaksas, gan prettiesiski iegūtu finanšu līdzekļu izmantošanu
koruptīvām darbībām vai politisko partiju finansēšanai.
Pēc KNAB pasūtījuma aģentūras “Latvijas fakti” veiktais pētījumu ļāvis
secināt, ka pēdējo divu gadu laikā valsts vai pašvaldību iestādēs,
risinot dažādus jautājumus, neoficiālus maksājumus ir izmantojuši 32,2%
aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar 2012.gadu šo
respondentu skaits ir nedaudz pieaudzis – par
2,3%. Līdz ar to redzams, ka korupcija vēl arvien saglabājas kā
nopietna publiskās pārvaldes efektīvu funkcionēšanu ierobežojoša
problēma, norādīts ziņojumā.
Visbiežāk pazīšanās, neoficiāli maksājumi vai barterdarījumi izmantoti darbā iekārtošanās procesā, nekustamā īpašuma lietu kārtošanā un veselības aprūpes saņemšanā.
Respondenti atzinuši, ka neoficiāli risinājumi izmantoti 18,5% gadījumu, kuros iesaistīta Valsts policija, bet 22,9% gadījumu saskarsmē ar ceļu satiksmes uzraudzības amatpersonām.
Ziņojumā norādīts, ka kopš 1999.gada ir vērojama pozitīva tendence un
turpina samazināties to iedzīvotāju skaits, kuri ir veikuši koruptīvas
darbības. Tomēr vēl arvien ir vairāk to personu, kas ceļu policiju
raksturo kā negodīgu – tāda atbilde saņemta no 36% aptaujāto, bet par
godīgiem šos speciālistus atzinuši 22,2% respondentu.
Tāpat ziņojumā minēts, ka salīdzinoši negatīvi rādītāji ir par
korupcijas izplatību tiesās. Šajā jomā 10,9% gadījumu aptaujātie
atzinuši, ka ir izmantojuši neoficiālus jautājumu kārtošanas paņēmienus.
Savukārt kopumā 32,3% iedzīvotāju uzskata, ka tiesneši ir negodīgi. Kā
norādīts ziņojumā, tas liecina par zemo ticību valsts demokrātisko
institūciju rīcībspējai un iespējām sasniegt taisnīgu savu problēmu
noregulējumu.
Sabiedrības negatīvā attieksme arī pret citām pārvaldes jomām, kas saistītas ar nacionālās
drošības aizsardzību, mazina uzticību noteiktu sektoru darbības
leģitimitātei, norādīts ziņojumā. 70% respondentu nepiekrīt
apgalvojumam, ka politisko partiju finansēšana ir caurspīdīga un tiek
pietiekami uzraudzīta. Muitas pārvaldi kā negodīgu raksturojuši 32,1%,
bet kā godīgu – 20,3% respondentu. Savukārt 61,2% aptaujāto norādījuši,
ka publiskie iepirkumi tiek sadalīti ar politiķiem un amatpersonām
saistītiem uzņēmējiem.
Ziņojumā teikts, ka KNAB rīcībā nav socioloģisko aptauju datu par
korupcijas izplatību tādās jomās kā Valsts robežsardze, NBS vai citās
drošības iestādēs. Tas saistāms ar to, ka šajās jomās nodarbinātajiem ir
ierobežota saskarsme ar Latvijas iedzīvotājiem. Tādēļ KNAB pētītas
tikai tās jomas, kur šī saskarsme ir salīdzinoši bieža.
