Beidzamā pusgadsimta klimata pārmaiņas Arktikā un Atlantijas okeāna ziemeļdaļā ir krasākās 5000 gadu laikā, liecina ASV Kornela universitātes zinātnieku veikts pētījums, kas publicēts žurnāla “Ecology” novembra speciālizdevumā.
Ja šis sasilšanas process turpināsies, ar laiku tas var mainīt visu pasaules okeāna straumju sistēmu, kas savukārt var tālāk ietekmēt pasaules klimatu un biosfēru, viņi prognozējuši.
Okeanogrāfa Čārlza Grīna vadītā zinātnieku grupa raksta par “lielu ekosistēmas reorganizāciju” vai “režīma maiņu” Ziemeļatlantijā, ko izraisījusi globālā sasilšana.
Lai prognozētu turpmākās klimata pārmaiņu tendences, Grīns un viņa kolēģi rekonstruējuši svarīgākās Arktikas klimata sasilšanas un atdzišanas epizodes beidzamo 65 miljonu gadu laikā.
Viņi pievērsuši uzmanību tādiem jautājumiem kā straujākam saldūdens pieplūdumam okeānā, ko izraisa ledāju kušana, okeāna straumju pārmaiņām, kā arī augu un dzīvnieku sugu ģeogrāfiskās migrācijas tendencēm.
Pētnieki norāda uz brīžiem, kad nedaudzu desmitu gadu vai pat dažu gadu laikā vidējā temperatūra šai reģionā kritusies pat par desmit grādiem.
Savukārt tāda temperatūras celšanās kā beidzamo piecdesmit gadu laikā nav pieredzēta pat kopš cilvilizācijas pirmsākumiem, atzinis Grīns.
Balstoties uz paleoklimatiskajiem datiem, zinātnieki pētījuši, kā Arktikas ledus segas kušana ietekmē Atlantijas okeāna klimatisko sistēmu. Viņi konstatējuši plašas pārmaiņas daudzu augu un dzīvnieku sugu ģeogrāfiskajā izplatībā.
Piemēram, līdz ar intensīvu saldūdens ledus kušanu beidzamo pārdesmit gadu laikā no Klusā okeāna kāda mikroskopisku aļģu suga ar Ziemeļu Ledus okeāna ūdeņiem nonākusi Atlantijas okeāna ziemeļdaļā. Nekas tāds pirms tam nav noticis vairāk nekā 800 000 gadu.
Domājams, ka kūstošā saldūdens pieplūdums var ļoti būtiski ietekmēt Atlantijas okeāna kontinentālā šelfa ekosistēmas, piemēram, pagarināt planktona dzīves sezonu un līdz ar to arī visu pārējo barības ķēdi, norādījis Grīns.
Cits piemērs ir straujā mencu populācijas samazināšanās Ziemeļatlantijā beidzamā gadsimta laikā, kas daļēji tiek skaidrota ar pārlieku intensīvu zveju, bet daļēji saistīta arī ar Arktikas ledus kušanu un lielāku auksta saldūdens pieplūdumu okeānā, kas bremzēja mencu vairošanos.
Vienlaikus mencu skaita samazināšanās un vēsāks ūdens ļāvis savairoties garnelēm.
“Klimata pārmaiņas vieniem nāk par labu un citiem – par sliktu -, tas attiecas gan uz bioloģiskajām sugām, gan dažādām cilvēku grupām,” piebildis Grīns.
Pētījumā pievērsta uzmanība arī prognozēm, ka saldūdens pieplūde Atlantijas okeāna ziemeļdaļā var izjaukt pašreizējo straumju sistēmu tālāk uz dienvidiem.
Kā atgādina zinātnieki, iepriekšējie starpleduslaikmeti zemeslodes vēsturē beigušies tad, kad pārāk liels saldūdens pieplūdums sācis ietekmēt milzīgās sāļa ūdens masas Atlantijas okeāna dziļākajās vietās. Tas pagausinājis pasaules okeāna dziļūdens straumes, bremzējot siltuma pārnesi uz tālākiem ziemeļu platuma grādiem un paātrinot ledāju veidošanos.
Kā uzskata pētnieki, kas modelējuši pašreizējās pārmaiņas, 21.gadsimta laikā saldūdens pieplūdumam var nebūt pārāk krasas ietekmes uz dziļākajiem un sāļākajiem ūdens slāņiem Ziemeļatlantijā, taču, ja šis process turpināsies, nākamajā gadsimtā lielās saldūdens masas var izjaukt visa pasaules okeāna straumju sistēmu un līdz ar to izraisīt ļoti straujas klimata pārmaiņas – līdzīgas tām, kas iestājās beidzamā leduslaikmeta sākumā.
“Ja tiks noslēgtas dziļās okeāna straumes, var mainīties daudzi līdz šim stabili procesi atmosfērā, ledājos un okeānos, turklāt domājams, ka šīs pārmaiņas būs visai krasas,” brīdinājis Grīns.
Atšķirībā no gadījumiem, kad pārmaiņas notiek pakāpeniski un vēl var cik necik prognozēt, kā tās ietekmēs zemeslodes ekosistēmas, šāda notikumu attīstība tādu iespēju nesola, secinājuši zinātnieki.
