Kipras finanšu ministrs Mihalis Saris pēc divas dienas ilgajām sarunām par iespējamo Krievijas finansiālo palīdzību piektdien atstājis Maskavu bez vienošanās, pavēstījušas Krievijas amatpersonas.
Amatpersonas norādīja, ka divas Krievijas valstij piederošas enerģētikas kompānijas noraidījušas Sara piedāvātos darījumus un Krievija atteikusies valstij piešķirt aizdevumu, lai aizpildītu 5,8 miljardu eiro (4,07 miljardu latu) iztrūkumu pēc Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vienošanās neapstiprināšanas.
“Mūsu investori aplūkoja šo jautājumu un neizrādīja interesi,” Krievijas ziņu aģentūras citē valsts finanšu ministru Antonu Siluanovu.
Viņš piebilda, ka Maskava nekad nav aplūkojusi iespēju piešķirt jaunu aizdevumu, bažījoties, ka Kipra, kas jau atrodas uz bankrota sliekšņa, nespēs izturēt parādsaistību pieaugumu.
“Mēs neaplūkojām jautājumu par aizdevuma piedāvāšanu, jo eiropieši ir noteikuši parādsaistību griestus, ko Kipra nedrīkst pārsniegt,” sacīja Siluanovs.
Taču pagaidām nav ziņu par Kipras lūgumu Krievijai pagarināt atmaksas termiņu 2,5 miljardu eiro (1,7 miljardu latu) lielajam aizdevumam, ko Krievija Kiprai piešķīra 2011.gadā un kuru nepieciešams atmaksāt 2016.gadā.
Tikmēr Saris, kurš iepriekš paziņojis, ka Maskavu neatstās, kamēr vienošanās netiks panākta, ceturtdien Kipras televīzijai apgalvoja, ka Nikosija nemēģina panākt jaunu aizdevumu, tā vietā piedāvājot Krievijai savu banku un energoresursu krājumu akcijas.
“Kā jūs ziniet, aizdevumu Kiprai nav iespējams piešķirt, jo tas radītu problēmas ar parādsaistību ilgtspējību, tāpēc mums jāatrod investīciju iespējas,” intervijā televīzijai “Sigma” sacīja ministrs.
Tajā pat laikā informācija avots Krievijas Finanšu ministrijā pavēstīja, ka Sara piedāvājumi valsts enerģētikas kompānijām nav spējuši apmierināt ne “Rosņeftj”, ne “Gazprom” prasības.
“Viņi aicināja mūs piedalīties konkursā par [enerģijas] laukiem, kuros seismiskie izpētes darbi vēl nav pabeigti,” norādīja informācijas avots, piebilstot, ka “Rosņeftj” un “Gazprom” nav bijuši ieinteresēti Kipras ministra izteiktajos piedāvājumos.
Krievija, kuras pilsoņiem un uzņēmumiem pieder trešdaļa vai pat puse noguldījumu Kipras bankās, iepriekš pauda sašutumu par starptautisko aizdevēju sākotnēji Nikosijai piedāvāto glābšanas plānu, kurā tika paredzēts piemērot nodokli banku depozītu turētājiem.
