Pēc Saeimas balsojuma, neļaujot veikt kratīšanas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers aicina nopietni pārskatīt Saeimas deputāta imunitātes nosacījumus.
“No vakardienas notikumiem ir pamats izdarīt secinājumus par deputāta imunitātes institūta būtības pārskatīšanu, jo vakar parādījās šis bezjēdzīgums, līdz kādam tas ir novests,” intervijā Latvijas Radio piektdienas rītā teica Kalnmeiers, atzīstot, ka esošā procedūra ir ļoti gara, tādējādi kratīšanas zaudē savu jēgu.
Ģenerālprokurors atzina, ka šis institūts nav pārdomāts.
“Lai saņemtu atļauju veikt kādu sevišķā veidā veicamu pasākumu, piemēram, sarunu noklausīšanos [..], atbildīgā amatpersona ar ierosinājumu griežas pie īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša, kas izlemj – sankcionēt vai nesankcionēt šāda veida pasākumu un uz kādu termiņu. Šajā gadījumā Saeimas piekrišanu neviens neprasa.. Operatīvās darbības likums neizdala īpaši Saeimas deputātu – viņš ir tāds pats cilvēks kā jebkurš cits, ja tiek turēts aizdomās par nozieguma izdarīšanu,” paskaidroja ģenerālprokurors.
Viņš rosināja, ka par atļauju veikt kratīšanu pie Saeimas deputāta lemj viens vai trīs Augstākās tiesas tiesneši.
“Es uzskatu, ka farss ir tieši šajā aspektā, nevis pašā procesā. Šeit būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai nav nepieciešams pārskatīt šo procedūru. Ja jau reiz Operatīvās darbības likums ir deleģējis sankcionēšanas tiesības Augstākās tiesas tiesnesim, tad kamdēļ nevarētu deleģēt arī kratīšanas sankcionēšanas vienam vai trīs Augstākās tiesas tiesnešiem. Tas, pirmkārt, noņemtu spriedzi no Saeimas pieņemt šādu lēmumu, kas tiek nopietni vērtēts pēc tam sabiedrībā. Tas ļautu saglabāt konfidencionalitāti un arī nodrošinātu ātrumu,” sacīja Kalnmeiers.
Vienlaikus deputāta saukšana pie kriminālatbildības, pēc Kalnmeiera domām, varētu palikt Saeimas kompetencē, jo kriminālvajāšanu sāk prokurors, savācot pietiekamu daudzumu pierādījumu.
Ģenerālprokurors arī uzsvēra, ka joprojām nav saskaņotas Saeimas Kārtības ruļļa 179.panta un Kriminālprocesa normas attiecībā uz to, kas lūdz Saeimai atļauju pret deputātu veikt procesuālās darbības. “Kriminālprocesa likums noteic, ka šādu ierosinājumu raksta procesa virzītājs,” norādīja Kalnmeiers. Līdz ar to Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ceturtdien radies iespaids, ka ģenerālprokurors nav piekritis kratīšanu veikšanai.
Kalnmeiers atzina, ka ceturtdienas notikumi, neļaujot veikt kratīšanas Šlesera dzīvesvietās, viņu pārsteidzis, jo no deputātiem bija sagaidījis daudz rūpīgāku situācijas analīzi.
“Es, protams, respektēju, tas ir likumdevēja lēmums, katrs balso brīvi, pats izdara izvēli. Ne tik daudz pats lēmums mani pārsteidza, bet šie komentāri – nepārzinot lietas materiālus, tiek paziņots, ka visa šī lieta ir safabricēta, ka tas viss ir farss. Faktiski tika apvainotas trīs institūcijas šī farsa radīšanā – KNAB, tiesa, jo kratīšanas bija sankcionējis izmeklēšanas tiesnesis, un tika pieminēta arī Ģenerālprokuratūra, kas veic uzraudzību šajā kriminālprocesā, līdz ar to mūs pieskaitīja pie farsa veidotājiem,” kritiski vērtēja Kalnmeiers.
Viņš neuzskata, ka šajā gadījumā būtu cietusi prokuratūras reputācija. “Kura reputācija būs cietusi vairāk, to lai lemj vēlētāji un tauta,” viņš piebilda.
Kalnmeiers arī apliecināja, ka Ģenerālprokuratūra ceturtdien ir saņēmusi Šlesera iesniegumu par KNAB vēstulē minēto informāciju. Tas tiks nodots izvērtēšanai uzraugošajam prokuroram. “Mēs viņu vērtējam kā sūdzību par procesa virzītāja rīcību,” paskaidroja Kalnmeiers.
