Partija “Jaunais laiks” (JL) un Tautas partija (TP) uzskata, ka sabiedriskie mediji jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem, jo šādu viedokli par Elektronisko mediju likumprojektu no visām Saeimas frakcijām līdz 15.maijam bija sniegušas tikai JL un TP.
JL atzinumā norāda, ka atbalsta sabiedrisko mediju finansēšanas modeli, kas paredz finansēt sabiedriskās raidorganizācijas no valsts dotācijas un pašu ieņēmumiem. Tam savā atzinumā piekrīt TP, norādot, ka paredzētajam finansējumam ir jāatbilst sabiedriskā pasūtījuma apjomam attiecīgajā periodā, kādā tiek plānots valsts budžets, t.i., viens līdz trīs gadi.TP arī uzsver, ka neatbalsta priekšlikumu noteikt finansējumu sabiedriskajiem medijiem procentuāli no iekšzemes kopprodukta vai abonentmaksas ieviešanu.Partijām atšķiras viedokļi par iespējamo sabiedrisko mediju juridisko statusu. JL piedāvā noteikt medijiem atvasinātas publiskas personas statusu, savukārt TP atbalsta likumprojektā piedāvāto statusu – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA). Vienlaicīgi TP pieļauj diskusijas par citām juridiskā statusa formām.TP uzskata, ka likumprojektā iestrādātais jaunveidojamās Nacionālās elektronisko mediju padomes statuss neatkarīgas institūcijas veidā ir atbilstošs Eiropas Padomes rekomendācijām, turklāt šāds statuss ir iespējams un tā nostiprināšana Satversmē nav nepieciešama.JL savukārt nenorāda jaunveidojamās institūcijas formu, toties atzinumā rosina plašu diskusiju par to, kam un kā būtu jāizvēlas personas, kuras darbotos sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības institūcijā, lai nodrošinātu maksimāli neatkarīgu šīs institūcijas darbu.Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iepriekš nolēma uzdot Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP) kopā ar Saeimas Juridisko biroju un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvjiem novērst neskaidrās juridiskās lietas Elektronisko mediju likumprojektā.Pēc Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa ieteikuma, šajā laika posmā kopīgi tika precizētas juridiskās lietas, lai likumprojektu varētu virzīt uz pirmo lasījumu, pretējā gadījumā Saeimas Juridiskajam birojam uzreiz būtu jāiesniedz vairāk nekā 100 priekšlikumu, kas ievērojami apgrūtinātu komisijas darbu un kavētu likuma pieņemšanu Saeimā.Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti atzinīgi novērtēja NRTP un nozares ekspertu izstrādāto Elektronisko mediju likumprojektu un ieguldīto darbu tā izstrādē, taču, lai komisija uzņemtos likuma tālāku virzību Saeimā, ir nepieciešami būtiski juridiski precizējumi. Tāpat vēl ir strīdīgie jautājumi par sabiedrisko mediju finansēšanas mehānismiem, to juridisko statusu, kā arī jaunveidojamās Nacionālās elektronisko mediju padomes statusu.Likumprojekta pašreizējā redakcija paredz nodrošināt finansējumu sabiedriskajiem medijiem 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), sabiedriskajiem medijiem noteikt jaunu juridisko statusu – valsts SIA, savukārt Nacionālo elektronisko mediju padomi izveidot kā neatkarīgu institūciju, kas prasītu šī statusa nostiprināšanu Satversmē.Par likumprojektā iekļauto sabiedrisko mediju un jaunās padomes juridisko statusu iebilsts Tieslietu ministrija.Likumprojektā ierakstīts, ka NRTP būs neatkarīga institūcija. Taču, lai tā būtu, ir jāveic izmaiņas Satversmē un šis statuss jānostiprina, kā tas ir, piemēram, ar Valsts kontroli vai Latvijas Banku, kuras ir ierakstītas Satversmē. Pašreizējais NRTP statuss nav antikonstitucionāls, taču, ja taisa jaunu likumu, šo jautājumu būtu vēlams sakārtot.Savukārt sabiedriskajiem medijiem likumprojektā tiesiskais statuss uztaisīts, saliekot kopā atvasinātas publiskas personas un valsts kapitālsabiedrības pazīmes. Tieslietu ministrija uzskata, ka ir jānosaka precīzs sabiedrisko mediju statuss – vai nu tie ir valsts kapitālsabiedrības, kā šobrīd, vai atvasinātas publiskas personas, kādas, piemēram, ir valsts augstskolas, aģentūrai LETA skaidroja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte.Savukārt Finanšu ministrija nevar atbalstīt patlaban likumprojektā izstrādāto sabiedrisko mediju finansēšanas modeli. Finanšu ministrijas pārstāve šodien komisijas deputātiem sacīja, ka ministrija nevar atbalstīt sabiedrisko raidorganizāciju finansējuma piesaisti no IKP, jo šā brīža apstākļos tas ir ievērojams finansējuma pieaugums, pat tad, ja 2010.gadā nosaka 0,15% no IKP.NRTP sagatavojusi Elektronisko mediju likuma projektu, jo šobrīd spēkā esošais Radio un televīzijas likums vairs nenodrošina nozares regulējumu atbilstoši šī brīža prasībām un tajā nav iestrādāta mediju darbība jaunās komunikācijas platformās. Turklāt jaunajā likumprojektā ir iestrādātas tās Eiropas Savienības direktīvas normas, kas Latvijai ir jāievieš līdz 2009.gada beigām.Darbs pie Elektronisko mediju likumprojekta precizētas redakcijas vēl turpināsies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.Jaunais Elektronisko mediju likumprojekts ir ievietots mājaslapā “www.nrtp.lv”.
