Rēķinoties ar turpmāku finanšu samazinājumu pašvaldību budžetos, vairāki novadu vadītāji prognozē, ka janvārī nāksies slēgt vēl virkni skolu, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē stāstīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa.
Bērnu tiesību aizstāvjiem tas radījis īpašas bažas, jo jau mācību gada sākumā inspekcija konstatējusi vairākas būtiskas nepilnības kārtībā, kādā reorganizēto vai slēgto skolu skolēni pāriet uz jaunajām mācību iestādēm, joprojām turpinot meklēt vairākus šajā procesā “pazudušus” bērnus.
VBTAI daļā pašvaldību ne tikai saskārusies ar ievērojamām grūtībām iegūt sarakstus ar likvidēto skolu skolēniem, lai izsekotu turpmākām gaitām, bet speciālisti arī secinājuši, ka bērni, uzsākot mācības jaunā skolā, vienaudžu vidū netiek pieņemti.
Rieksta-Riekstiņa prognozē, ka tad, ja pašvaldības skolas slēgs janvārī – mācību gada vidū -, minētās problēmas vēl vairāk saasināsies. Piedevām novadu domju pārstāvji bažījas arī par iespējām nodrošināt skolēnu pārvadājumus 2010.gadā.
Šajā sakarā VBTAI nolēmusi vērsties pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), aicinot nepieļaut skolu reorganizāciju vai likvidēšanu 2010.gada sākumā, kā arī mainīt noteikumus par dokumentu sagatavošanu un nodošanu saistībā ar skolēniem skolu likvidēšanas vai reorganizācijas gadījumā.
Arī sēdē klātesošie deputāti pauda pārliecību, ka skolu slēgšana mācību gada vidū ir nepieļaujama, tomēr vēl plašākas debates izsauca VBTAI konstatētās nesakritības IZM sniegtajā informācijā par skolēnu skaitu likvidējamās skolās ar pašvaldību informāciju par skolēnu skaitu, kuri pārcelti uz citām mācību iestādēm, par ko LETA ziņojusi jau iepriekš.
Piemēram, saskaņā ar IZM ziņām vienā no likvidētajām skolām skolēnu skaits ir bijis 26, savukārt pagasta pārvalde sniedz informāciju par 42 likvidētās skolas skolēniem, kuri pārgājuši uz citām mācību iestādēm.
Rieksta-Riekstiņa pieļāva, ka šādas nesakritības atklāj situāciju, kurā skolas “aizdod” viena otrai skolēnus, lai tarificētu lielāku skaitu pedagoģisko likmju, nekā skolai ir patiesībā.
Viņa uzsvēra, ka bērnu skaits skolā kļuvis īpaši nozīmīgs pēc jaunā izglītības finansēšanas modeļa “nauda seko skolēnam” ieviešanas un daudzviet skolu vadītāji ir gatavi uz visu, lai pierunātu attiecīgā pašvaldībā dzīvojošo bērnu mācīties savā izglītības iestādē. Savukārt to bērnu vecākiem, kuri savas atvases vēlas laist cita novada skolā, pašvaldības draud ar dažādu pabalstu samazināšanu.
Attiecībā uz to, lai skolu reorganizācijas procesā atbildīgajām iestādēm būtu pieejama pilna un aktuāla informācija par šo skolu skolēnu tālākajām gaitām, deputāti rosināja ieviest reģistru ar skolas vecuma bērniem.
