Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) secinājusi, ka neviena no pašvaldībām nav piekritusi pārņemt savā padotībā profesionālās izglītības iestādi bez valsts budžeta finansējuma profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu finansēšanai.
Ministrija izvērtējusi to 35 pašvaldību viedokli, kuru administratīvajā teritorijā ir profesionālās izglītības iestādes vai to mācību īstenošanas vietas. Saskaņā ar Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.-2015.gadam profesionālās izglītības iestādes pakāpeniski paredzēts nodot pašvaldībām, pamatojoties uz brīvprātības principu.
Valdība šodien iepazinās un pieņēma zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par profesionālās izglītības iestāžu nodošanu pašvaldību padotībā. Informatīvajā ziņojumā izvērtēta esošā situācija profesionālās izglītības jomā, analizēta profesionālās izglītības pieejamība un finansējuma nodrošinājums. Tāpat tajā sniegta informācija par profesionālās izglītības iestāžu reorganizāciju un nodošanu pašvaldībām no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim, kā arī apkopota informācija par veiktajām un plānotajām darbībām profesionālās izglītības jautājumu risināšanā.
Veicot Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizāciju un nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu, IZM arī ierosina izvērtēt iespējas pēc pašvaldības iniciatīvas nodot pašvaldību padotībā profesionālās izglītības iestādes, kurām piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) statuss, pašvaldībām apņemoties finansēt kompetences centra darbību vismaz 30% apmērā. Profesionālās izglītības iestāžu, kuras nekvalificējas PIKC statusa iegūšanai, turpmākās attīstības iespējas izvērtējamas individuāli – sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem un iesaistītajām pašvaldībām.
Lai pieņemtu konstruktīvus lēmumus, tajā skaitā, par valsts profesionālās izglītības iestāžu nodošanu pašvaldību padotībā, IZM turpinās izvērtēt esošo situāciju katrā iestādē, tai skaitā, ņemot vērā izglītības iestādes izstrādāto attīstības stratēģiju. Vērtēšanā raugās uz tādiem aspektiem kā audzēkņu skaits, īstenotās programmas, demogrāfijas tendences, tuvumā esošās izglītības iestādes, kas īsteno vienādas un radniecīgas izglītības programmas, izglītības iestāžu infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze un citiem.
Tāpat kopīgi ar sociālajiem un sadarbības partneriem plānots izdiskutēt izglītības iestāžu turpmākās attīstības labākos risinājumus, rosinot un motivējot pašvaldības pieņemt lēmumus par valsts profesionālas izglītības iestādes nodošanu savā padotībā.
Saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” tiek īstenotas profesionālās izglītības reformas. Tās ietverot izglītības pieejamības nodrošināšanu, izglītības iestāžu tīkla optimizāciju, finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu un materiāli tehniskā nodrošinājuma modernizāciju, izglītības satura pilnveidi un izglītības kvalitātes paaugstināšanu, profesionālās izglītības pedagogu tālākizglītību un profesionālo pilnveidi.
Viens no izglītības, tostarp profesionālās izglītības, sistēmas pieejamības un kvalitātes nodrošināšanas virzieniem esot izglītības iestāžu tīkla optimizācija un izglītības iestāžu attīstības iespēju izvērtēšana valsts un reģionu attīstības kontekstā, ministrijai sadarbojoties ar pilsētu un novadu pašvaldībām, nozaru asociācijām un ekspertiem.
Ministrijas padotībā pirms profesionālās izglītības sistēmas strukturālās reformas sākuma, 2010./2011.mācību gadā, bija 54 profesionālās izglītības iestādes: arodskolas, arodvidusskolas, profesionālās vidusskolas, tehnikumi, kā arī divas kapitālsabiedrības – VSIA “Bulduru Dārzkopības vidusskola” un VSIA “Rīgas pārtikas ražotāju vidusskola”.
Strukturālo reformu rezultātā ministrijas padotībā 2012./2013.mācību gadā ir 38 profesionālās izglītības iestādes, piecām no tām ir piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) statuss.
Jau vēstīts, ka valdība šodien atbalstīja nodot pašvaldībām Apguldes, Zaļenieku un Vecbebru profesionālo vidusskolu.
