Itālijā svētdien un pirmdien notiek četri referendumi, tostarp par atomenerģijas aizlieguma saglabāšanu.
Vienā no referendumiem ir jāatbild uz jautājumu, vai valdības locekļiem arī turpmāk būs atļauts neierasties uz tiesas sēdēm, aizbildinoties ar pienākumu veikšanu valdībā.
Divi pārējie referendumi ir par ūdenssaimniecības uzņēmumu privatizāciju.
Galvenā intriga ir par to, vai referendumos izdosies sasniegt kvorumu. Lai referendumus atzītu par notikušiem, tajos ir jāpiedalās vismaz 50 procentiem balsstiesīgo pilsoņu. Kopš 1995.gada nevienā referendumā Itālijā kvorumu sasniegt nav izdevies, tomēr šoreiz kreisi centriskā opozīcija bija izvērsusi plašu kampaņu, aicinot cilvēkus doties uz referendumiem un balsot pretēji valdības nostājai.
Savukārt Itālijas valdības ministri ir aicinājuši nebalsot vai arī balsot par atomenerģijas aizlieguma atcelšanu un pret to, ka valdības locekļi vairs nevarētu minēt pienākumu veikšanu kā aizbildinājumu, lai neierastos uz tiesas sēdēm.
Premjeministra Silvio Berluskoni valdība uzskata, ka atomenerģija ir būtiski svarīga valsts ekonomikas attīstībai.
Berluskoni regulāri aizbildinās ar nepieciešamību veikt premjerministra pienākumus, lai neierastos uz tiesas sēdēm lietās, kas pret viņu ierosinātas par finanšu un seksuāla rakstura noziegumiem.
Itālijas iedzīvotāji pēc Černobiļas kodolkatastrofas 1987.gadā referendumā nobalsoja par atomenerģijas aizliegumu valstī, bet Berluskoni valdība plānoja 2014.gadā atsākt atomelektrostaciju (AES) būvniecību un līdz 2030.gadam ceturto daļu elektrības valstī saražot AES.
