Īrijas finanšu ministrs Braiens Lenihans svētdien paziņoja, ka ieteiks Īrijai lūgt Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) kredītus un garantijas vairāku desmitu miljardu eiro apmērā savas ekonomikas glābšanai.
Lenihans sacīja, ka Īrijai ir budžeta deficīts 19 miljardu eiro (13,3 miljardu latu) apmērā, kuru tā nevar atļauties finansēt pēc pašreizējām tirgus likmēm un grasās lūgt palīdzību no ES un SVF.
Lenihans arī apstiprināja, ka Īrijas amatpersonas mēģina izveidot fondu parādos nonākušo banku atbalstīšanai. Finanšu ministrs intervijā radiostacijai RTE atteicās komentēt šī fonda apjomu, bet sacīja, ka tas nesasniegs 100 miljardus eiro (70,3 miljardus latu).
Lenihans nāca klajā ar šo paziņojumu laikā, kad Īrijas premjera Braiena Kovena valdība svētdien sanāca uz sēdi, lai pabeigtu izstrādāt četru gadu taupības plānu budžeta deficīta samazināšanai. Šis plāns tiek izstrādāts kopš septembra, un to paredzēts publiskot otrdien.
Valdība ir paziņojusi, ka šo plānu atbalstījuši vairāki desmiti SVF, Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) ekspertu ES un SVF misijā, kas ceturtdien ieradās Dublinā izvērtēt Īrijas finanšu situāciju.
Kovens pirms valdības sēdes uzsvēra, ka Īrija nepacels 12,5 procentu nodokli uzņēmējdarbības peļņai, kura zemā likme palīdzējusi piesaistīt apmēram 600 Īrijā bāzētas ASV kompānijas. Francija, Vācija un citas eiro zonas valstis ir vairākkārt kritizējušas šo zemo nodokļa likmi, kas ir mazāka par pusi no eiro zonas vidējās likmes, un aicinājušas to paaugstināt, ņemot vērā Īrijas lielo valsts parādu.
ES un SVF misija tika nosūtīta uz Īriju pēc tam, kad ECB pauda bažas par firmu depozītu aizplūšanu no Īrijas bankām, kas notiek kopš šīs vasaras. Ir ziņots, ka Īrijas bankas pēdējās nedēļās zaudējušas 10 līdz 17 procentus depozītu.
Īrijas Centrālās bankas vadītājs Patriks Honohans ceturtdien prognozēja, ka Īrijai savas ekonomikas glābšanai būs jāņem kredīts no ES un SVF vairāku desmitu miljardu eiro apmērā.
Izskanējušas ziņas, ka vairāku ES valstu valdības ir izdarījušas uz Īriju spiedienu, jo grib panākt, lai šī eiro zonas valsts prasītu finansiālu palīdzību eiro kursa stabilitātes nosargāšanai. Pēdējā laikā ir krasi samazinājusies tirgus pārliecība, ka Īrija spēs tikt galā ar savu milzīgo valsts parādu, tāpēc Īrijas desmit gadu obligāciju ienesīgums ir strauji palielinājies.
Jau vēstīts, ka Īrijas tautsaimniecība ir smagi cietusi no sabrukuma nekustamo īpašumu tirgū, augošā bezdarba un vairāku banku glābšanas pasākumiem, kuri iedragāja valsts budžetu.
Īrijas valdība oktobra sākumā nāca klajā ar šokējošu paziņojumu, ka nacionalizētās bankas “Anglo Irish Bank” glābšanai var būt jāiztērē gandrīz 35 miljardi eiro (25 miljardi latu) – tā rezultātā Īrijas valsts budžeta deficīts var sasniegt 32% no iekšzemes kopprodukta (IKP), desmit reižu pārsniedzot Eiropas Savienības valstīm pieļaujamo maksimumu.
Kopumā Īrijai banku glābšanai varētu būt nepieciešami pat 50 miljardi eiro (35 miljardi latu), atzina valdība.
Lai aizlāpītu lielo caurumu valsts budžetā, Īrija, kuru savulaik dēvēja par ķeltu tīģeri vairāk nekā desmit gadu ilgā straujā ekonomikas uzplaukuma dēļ, tagad īsteno drastisku tēriņu apcirpšanu, samazinot sabiedriskajā sektorā strādājošo algas un dažādus sociālos pabalstus.
