Irānā piektdien notiek parlamenta vēlēšanas, kas parādīs, cik liels ir valdošo konservatīvo aprindu atbalsts valsts prezidentam Mahmudam Ahmadinedžadam.
Irānā ir 48 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju, kuriem šajās vēlēšanās jāievēl Madžlisa (likumdošanas palātas) 290 deputāti.
Vēlēšanas boikotē Irānas galvenie opozīcijas un reformatoru grupējumi, kuru līderi atrodas mājas arestā.
Šīs ir pirmās valsts mēroga vēlēšanas Irānā kopš 2009.gadā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās Ahmadinedžads tika ievēlēts uz jaunu prezidentūras termiņu. Opozīcija pēc prezidenta vēlēšanām rīkoja protestus, uzskatot to rezultātus par viltotiem, un valdošais režīms asiņaini apspieda šos protestus.
Irānas varas iestādes nav ielaidušas valstī starptautiskus novērotājus uz piektdien notiekošajām vēlēšanām.
Irāna cer uz augstu vēlētāju aktivitāti, kas parādītu tautas atbalstu valdošajam teokrātiskajam režīmam. Irānas augstākais vadītājs ajatolla Ali Hameneji ir paziņojis, ka augsta vēlētāju aktivitāte būtu “sitiens pa muti ienaidniekam” – ASV un to sabiedrotajiem.
Teherānā pat ir izvietoti plakāti ar brīdinājumiem, ka zema vēlētāju aktivitāte varētu pamudināt ārvalstis veikt militārus uzbrukumus Irānai.
Vēlēšanas tiek uzskatītas par sacensību starp Ahmadinedžada atbalstītājiem un Hameneji konservatīvajiem piekritējiem. Abu politiķu domstarpības pēdējos mēnešos ir palielinājušās, un daži Ahmadinedžada atbalstītāji ir žēlojušies, ka viņu kandidātiem ticis aizliegts balotēties.
Parlamenta vēlēšanu rezultāti parādīs spēku samēru starp Ahmadinedžada un Hameneji piekritēju nometnēm pirms nākamgad paredzētajām prezidenta vēlēšanām, bet domājams, ka tās neietekmēs Irānas nostāju savas kodolprogrammas jautājumā.