Kodolieroču neizplatīšanas līguma diskriminējoša pielietošana daudzām valstīm radījusi priekšstatu, ka dalība šajā līgumā apdraud sadarbību atomenerģijas jomā, pirmdien sacīja Irānas vēstnieks ANO Muhameds Hazaī.
Rietumu diplomāti un eksperti jau labu laiku bažījas, ka Irāna varētu sekot Ziemeļkorejas piemēram, izstāties no līguma un izgatavot atombumbu. Ziemeļkoreja no līguma izstājās 2003. gadā, bet 2006. un 2009.gadā veica kodolizmēģinājumus.
Runājot ANO Ģenerālajā asamblejā par Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ikgadējo ziņojumu, Irānas vēstnieks centās pārliecināt valstis, ka, neraugoties uz to, kā līgums tiek piemērots, Irāna negrasās no tā izstāties.
“Irāna ir apņēmības pilna ievērot savas juridiskās saistības, un tās kodolaktivitātes tiek īstenotas un vienmēr ir tikušas īstenotas tikai miermīlīgiem mērķiem,” sacīja Hazaī.
Teherāna uzskata, ka pilna kodoldegvielas cikla attīstīšana atbilstoši līgumam ir tās “neatņemamas tiesības”, norādīja vēstnieks.
Viņš arī apsūdzēja rietumvalstis, ka tās Izraēlai, kas šo līgumu nav parakstījusi, kodoljomā “sniedz palīdzību un īsteno sadarbību”.
“Diskriminējošas, selektīvas, ļoti ierobežojošas un politiski motivētas pieejas īstenošana kodolsadarbībā stiprina priekšstatu, ka būt par līguma pusi nav privilēģija, jo tas nevis sekmē, bet gan kavē kodolsadarbību,” uzsvēra Hazaī.
