Ceturtdiena, 14. augusts
Zelma, Zemgus, Virma
weather-icon
+21° C, vējš 0.64 m/s, Z-ZA vēja virziens
Staburags.lv bloku ikona

Invaliditātes statuss. Kam un kā to piešķir?

Lai
arī dzīvojam 21. gadsimtā, kad tehnoloģiju attīstība ir gluži
fantastiska, cilvēka organisms revolucionāras izmaiņas nav
piedzīvojis. No vienas puses – pieminētās tehnoloģijas padara
cilvēku dzīves kvalitāti labāku un pat zināmā mērā aizsargā
to, taču no otras – rodas jaunas līdz šim nezinātas problēmas
un ķibeles, kas cilvēkam par labu nenāk.

Tāpēc,
lai kā to negribētu, dzīvē var rasties situācijas, kad
sastopamies ar skarbu patiesību, ka ir radušies nopietni veselības
traucējumi. Tik nopietni, ka ir traucēta iekļaušanās sabiedrībā,
ir kavētas fiziskās vai garīgās spējas, darbspējas un
pašaprūpe. Tad ir nepieciešamas atbalsts un, iespējams, ir
jānosaka invaliditāte.


Kad
nosaka invaliditāti?

Slimība
pati par sevi nav pamats, lai piešķirtu invaliditātes statusu.
Invaliditātes grupas piešķiršanas pamats ir slimības izraisītie
funkcionēšanas ierobežojumi. Veicot invaliditātes ekspertīzi,
vērtē arī slimības izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus
(piemēram, ierobežojumus pārvietoties, veikt pašaprūpi u.c.).
Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli un pie vienas un tās
pašas diagnozes, ņemot vērā konkrētajā gadījumā personai
esošo funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi, var pieņemt
lēmumu par I, II vai III invaliditātes grupas noteikšanu, vai arī
invaliditāti nenoteikt.

Invaliditāti
var noteikt cilvēkiem ar fiziskās vai garīgās veselības
traucējumiem, kuru dēļ viņi ir nepārtraukti ārstējušies
vismaz sešus mēnešus pirms ekspertīzes veikšanas dienas un ja
cilvēkam ir radušies stabili funkcionēšanas traucējumi, ko
apliecina medicīniski dokumenti. Ja veselības traucējumi ir ļoti
smagi un ar nelabvēlīgu prognozi, uz invaliditātes ekspertīzi,
konsultējoties ar savu ārstu, var pieteikties arī negaidot sešu
mēnešu ārstēšanās laiku.

Kas
valstī nosaka invaliditāti?

Latvijā
invaliditātes ekspertīzi veic neatkarīga, profesionāla iestāde –
Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu valsts komisija
(VDEĀVK). Nosūtījumu uz invaliditātes ekspertīzi VDEĀVK
izsniedz ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts. Papildus VDEĀVK
jāiesniedz personas iesniegums, funkcionālo spēju pašnovērtējuma
anketa un citi medicīniskie dokumenti, ja ārsts vai pati persona
uzskata, ka tie ir nepieciešami ekspertīzei. Invaliditātes
ekspertīze ir bezmaksas pakalpojums.


nosaka invaliditāti?

VDEĀVK
ārsti izvērtē iesniegtos dokumentus un nosaka, vai invaliditātes
ekspertīzi personai veikt rakstveida procesā (bez personas
piedalīšanās) vai uzaicināt personu uz ekspertīzi klātienē
VDEĀVK telpās. Klātienes ekspertīze parasti nepieciešama tad, ja
jāuzdod papildu jautājumi vai radušās neskaidrības.

Latvijā
invaliditātes noteikšanai izmanto Pasaules Veselības Organizācijas
Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības
klasifikācijā iekļautās kategorijas. Tas nozīmē, ka tiek
vērtētas arī cilvēka funkcionēšanas spējas, nevis tikai
slimības diagnoze.

Bērniem
ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez
iedalījuma grupās. Pilngadīgām personām invaliditāti nosaka
grupās. I grupa – ļoti smaga invaliditāte – tiek piešķirta
cilvēkiem ar 80 līdz 100 procentu darbspēju zaudējumu. II grupa –
smaga invaliditāte – cilvēkiem ar 60 līdz 79 procentu darbspējas
zaudējumu. III invaliditātes grupa, kuru piešķir cilvēkiem ar
mēreni izteiktu invaliditāti, kuriem vērojams 25 līdz 59 procentu
darbspēju zaudējums.

Uz
kādu termiņu nosaka invaliditāti?

Bērniem
līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka uz sešiem mēnešiem,
vienu, diviem vai pieciem gadiem. Atsevišķos gadījumos arī uzreiz
uz periodu līdz 18 gadiem.

Cilvēkiem
no 18 gadu vecuma invaliditāti nosaka un sešiem mēnešiem, vienu,
diviem vai pieciem gadiem. Ja cilvēkam ir stabili un neatgriezeniski
funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ viena un tā pati
invaliditātes grupa ir bijusi noteikta piecus gadus, tiek piešķirta
invaliditāte uz mūžu.

 Ko
darīt, ja cilvēku neapmierina VDEĀVK
lēmums?

VDEĀVK
komisijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko
rīcību var apstrīdēt komisijas vadītājam. Tad lieta tiek
skatīta un vērtēta no jauna. To jau veic citi ārsti eksperti.
Savukārt, ja arī jaunais vērtējums neapmierina, tad VDEĀVK
vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Plašāk
par invaliditātes noteikšanas kārtību var uzzināt internetā
VDEĀVK mājaslapā – http://www.vdeavk.gov.lv/

Staburags.lv bloku ikona Komentāri