Igaunijas valsts nākamgad iztērēs trīs reizes vairāk līdzekļu, nekā tā nopelnīs, un jau šā gada rudenī kļuvis skaidrs, ka Igaunija dzīvo pāri savām iespējām un līdzekļiem, vēsta “DV.ee”.
Pirmo reizi kopš valsts neatkarības atjaunošanas Igaunijas valdība parlamentā iesniegusi budžetu ar deficītu.
Laikraksts “Eesti Ekspress” vēsta, ka Igaunijas valsts nākamgad tērēs 2840 kronas (127,52 latus) sekundē, tādējādi igauņu vidējo algu iztērējot tikai piecu sekunžu laikā.
Savukārt apmaiņā par katru iztērēto kronu valdība saņems tikai 0,76 kronas (0,03 latus) no nodokļu maksātājiem un citiem valsts ieņēmumiem.
Toties no trūkstošajām 0,24 kronām (0,01 lata) Igaunijai 0,18 kronas (0,008 latus) piešķirs Brisele, bet atlikušos 6% valdība plāno segt no valsts rezervēm un kredītiem, kurus nākotnē finansēs nodokļu maksātāji.
Igauņu mediji arī norāda, ka velti šodien būtu atgādināt, kā valsts 90.gadadienas svinībās premjerministrs Andruss Ansips sacīja: “Es esmu apstiprinājis un apstiprinu arī tagad, ka mana valdība budžetu ar deficītu nepieņems.”
Tomēr mediji uzsver, ka Igaunijas jaunajā budžetā ir arī pozitīvi aspekti – izdevumi izglītības finansēšanai pieaugs līdz gandrīz vienam miljardam kronu (44,9 miljoniem latu), izdevumi valdības algām samazināsies līdz 2007.gada līmenim, bet valsts ekonomikā ieplūdīs investīcijas un ārvalstu līdzekļi.
Tādējādi Igaunija spēs ieviest eiro, jo budžeta deficīts nepārsniegs 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Taču igauņu mediji norāda, ka tas nav nekas savāds, jo Igaunija ir nabaga kā melnstrādnieks, kam izdevumu samazināšanas gadījumā tikai ciešāk jāsavelk josta.
Savukārt lielās valstis var pielīdzināt multimiljonāriem, kuriem bankas labprāt izsniedz kredītus, lai tērēšanas mehānisms tikai spētu turpināt darboties.
