Igaunijas Ārlietu ministrija ir apmierinājusi “Nord Stream” pieprasījumu veikt pārrobežu vides monitoringu Igaunijas ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā gāzesvada būvniecības laikā.
Ministrija izsniedza atļauju, kad bija saņēmusi attiecīgo Igaunijas ministriju un citu valsts institūciju piekrišanu, aģentūru BNS informēja Igaunijas Ārlietu ministrijā.
“Tomēr Igaunija ir izvirzījusi noteikumus monitoringam Igaunijas ekonomiskajā zonā, piemēram, ka monitoringā ir jāpiedalās Igaunijas ekspertiem,” sacīja ministrijas pārstāvis.
“Monitoringa nosacījums ir tāds, ka jūras vides monitorings Igaunijas ekonomiskajā zonā saistībā ar gāzesvada būvniecību ir jāveic novērošanas punktos, par kuriem ir panākta vienošanās ar Igauniju, piedaloties jūras vides zinātniekiem no Igaunijas un arī visus monitoringa rezultātus ir jādara zināmus Igaunijai,” informēja Ārlietu ministrija.
Pieteikumu no “Nord Stream” Ārlietu ministrija saņēma 15.martā. Igaunijai atbilde bija jāsniedz ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem.
1200 kilometrus garais cauruļvads pa Baltijas jūras gultni savienos Viborgu Krievijas Ļeņingradas apgabalā un Greifsvaldi Vācijā, apejot Baltijas valstis un Poliju. Plānots, ka cauruļvada pirmo posmu pabeigs 2011.gadā un ik gadu tas Vācijai piegādās 27,5 miljardus kubikmetru gāzes. Pēc otrā posma pabeigšanas 2012.gadā cauruļvada jaudu plānots palielināt līdz 55 miljardiem kubikmetru gadā.
Savu piekrišanu cauruļvada būvniecībai ir devušas visas projektā iesaistītās valstis – Dānija, Krievija, Somija, Vācija un Zviedrija. Nevienai no trim Baltijas valstīm, kuras gan vides, gan ģeopolitisku apsvērumu dēļ paudušas nopietnus iebildumus pret cauruļvada būvniecību, nav piešķirtas veto tiesības “Nord Stream” projektā.
“Nord Stream” akciju kontrolpakete pieder Krievijas dabasgāzes eksporta monopoluzņēmumam “Gazprom”, un lieli akcionāri ir arī Vācijas kompānijas E.ON un BASF, kā arī Francijas “GDF-Suez”.
