Iedzīvotāji vairāk uzticētos valsts institūcijām, ja tiktu
paaugstinātas algas un pensijas, mazināta korupcija un birokrātija,
atklāj jaunākā “DNB Latvijas barometra” aptauja.
Aptaujā iedzīvotājiem tika vaicāts, kas valsts pārvaldei būtu jādara,
lai palielinātu iedzīvotāju uzticību tās institūcijām. Visbiežāk – 44%
gadījumu – iedzīvotāji atzīmējuši, ka nepieciešams paaugstināt algas un
pensijas. Vēl 40% domā, ka jāmazina korupcija, 38% – jāmazina
birokrātiskie šķēršļi visās jomās, 35% – jānodrošina kontrole pār to,
vai politiķi pilda dotos solījumus.
Gandrīz ceturtdaļa jeb 24% aptaujāto domā, ka nepieciešams uzmanīgāk
uzklausīt sabiedrības viedokli, piektdaļa domā, ka nepieciešams atņemt
varu oligarhiem, un tikpat uzskata, ka nepieciešams mērķtiecīgs politiķu
darbs, lai atveseļotu Latvijas ekonomisko situāciju. Savukārt 17%
aptaujāto domā, ka vajadzētu plašāk skaidrot politiķu pieņemtos lēmumus.
Visretāk kā attieksmi pret valsts pārvaldi ietekmējošie faktori
minēti plānveidīga, mērķtiecīga un prognozējama politiķu darbība (12%)
un izglītotu cilvēku aktīvāka iesaistīšanās sabiedrības dzīvē (12%).
Mazāk nekā 1% atbildēja, ka jau tagad pilnīgi uzticas valsts
institūcijām, bet 6% netic, ka kaut kas varētu viņiem likt tām
uzticēties.
Atbildot uz šo jautājumu, iedzīvotāji varēja minēt vairākas atbildes.
Valdības darba vērtējums ir viens no socioloģisko pētījumu
rādītājiem, kas tradicionāli – neatkarīgi no valdības sastāva,
politiskās un ekonomiskās situācijas valstī un citiem faktoriem – tiek
vērtēts samērā skeptiski. Šādu tendenci vairāk nekā piecu gadu garumā
rāda arī “DNB Latvijas barometra” rezultāti.
Vaicāti par to, kādēļ tik skeptiski vērtē valdības darbu, jaunākā
“DNB Latvijas barometra” respondenti norāda, ka, viņuprāt, valdības
ministri pārlieku daudz laika velta politiskām intrigām (šādu atbildi
sniedz 50% respondentu), turklāt valdībai pašai nav skaidrības par tās
darba mērķiem un plāniem valsts attīstībai (48%). Salīdzinoši bieži kā
neapmierinātības iemesls arī norādīts, ka valdība slikti komunicē ar
sabiedrību un neprasmīgi skaidro savus lēmumus (41%).
“Aptaujāto atbildēs par to, kas varētu palielināt uzticēšanos valsts
pārvaldei, var labi redzēt latviešiem raksturīgo mīlestību pret konkrēto
un praktisko. Pirmajā vietā ir algu un pensiju paaugstināšana,” komentē
“DNB bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš piebilst, ka
lielāko daļu algu valsts nekādi nenosaka, jo vairums ekonomiski aktīvo
iedzīvotāju strādā privātajā sektorā. Savukārt algu palielināšana
sabiedriskajā sektorā ir atkarīga nevis no politiķu vēlmes to darīt, bet
no iespējām. “Pensijas valsts neapšaubāmi maksā, bet valstij lēmumus
par to līmeni vajadzētu pieņemt iespējami retāk. Ir jāaizveido sistēma,
saskaņā ar kuru tās tiek regulāri paaugstinātas atbilstoši cenu un algu
izmaiņām, un tas jau tiek darīts. Par politiska tirgus objektu šo tēmu
noteikti nedrīkst padarīt,” norāda Strautiņš.
Strautiņu iepriecina, ka ar nelielu atrāvienu atbilžu rangā seko tādi
mērķi kā korupcijas un birokrātisko šķēršļu mazināšana, kas sniedz
fundamentālas atbildes par iespējām celt iedzīvotāju dzīves līmeni.
Jaunākā “DNB Latvijas barometra” aptauja veikta laikā, kad vēl nebija
apstiprināta Laimdotas Straujumas (V) vadītā valdība, tomēr tajā
paustos respondentu apgalvojumus par to, kādai vajadzētu būt nākamajai
Latvijas valdībai, var attiecināt uz to, kādu iedzīvotāji vēlas redzēt
pagājušajā nedēļā apstiprināto Ministru kabinetu, norāda pētījuma
veicēji. 65% aptaujāto norādījuši, ka ministriem jābūt spēcīgiem
attiecīgās nozares profesionāļiem. Tikmēr 56% aptaujāto uzskata, ka
valdībai jābūt ar skaidru vīziju un idejām, bet 44% aptaujāto par vienu
no svarīgākajiem kritērijiem atzinuši nevainojamu ministru reputāciju.
Nedaudz retāk par svarīgu kritēriju uzskatīta konkrēto cilvēku pieredze
politikā – to kā nozīmīgu atzīmējuši 29% aptaujāto. Tiesa, 19% aptaujāto
pauduši pretēju viedokli, norādot, ka valdībā nepieciešami politiķi,
kuri vēl nav bijuši pie varas. Savukārt kā mazsvarīgākais kritērijs
atzīta ministru aizrautība un dedzība darboties savas jomas labā (9%).
Vērtējot, vai sabiedrība var ietekmēt valdībā pieņemtos lēmumus,
vairāk nekā puse jeb 59% aptaujāto uzskata, ka iedzīvotājiem nav nekādas
ietekmes. Tikmēr 31% aptaujāto atzīmē, ka iedzīvotāji var vismaz daļēji
ietekmēt lēmumus. Tikai 3% aptaujāto uzskata, ka lēmumus, kas tiek
pieņemti valdībā, iedzīvotāji var pilnībā ietekmēt.
Kā visefektīvāko politiķu pieņemto lēmumu ietekmēšanas instrumentu
48% aptaujātie atzīmējuši dalību vēlēšanās. Salīdzinoši bieži arī
atzīmēts, ka politiķu pieņemtos lēmumus var ietekmēt, piketējot un
rīkojot demonstrācijas (31%), kā arī izmantojot masu mediju starpniecību
(24%). Nedaudz retāk norādīts, ka efektīvs ietekmes instruments ir
dalība sabiedrisko organizāciju darbā (17%). Tikai nedaudz vairāk kā
desmitā daļa aptaujāto uzskata, ka valsts līmenī pieņemamos lēmumus var
ietekmēt, iestājoties kādā partijā un pašam piedaloties politiskajos
procesos.
Sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Klāvs
Sedlenieks uzsver: “48% aptaujāto uzskata, ka labākais veids, kā
ietekmēt politiķu pieņemtos lēmumus, ir balsošana vēlēšanās. Tiesa,
kombinācijā ar plaši izplatīto uzskatu, ka lēmumus ietekmēt nav
iespējams (59%), vēlēšanu efektivitātes vērtējums šķiet nožēlojami zems.
Tas nozīmē, ka vēlēšanas, kas ir visspēcīgākais mehānisms politiķu
ietekmēšanai, Latvijas iedzīvotāju acīs ir gandrīz vai bezjēdzīgs.”
Viņaprāt, tā ir ļoti nopietna problēma, jo liecina par pilsoņu
bezspēcības sajūtu attiecībā uz politiķu pieņemtajiem lēmumiem.
Jaunākās aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo
iedzīvotāju aptaujā laikā no pagājušā gada 30.novembra līdz
15.decembrim. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās
intervijas respondentu dzīvesvietās, tika aptaujāti 1000 respondenti
vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
