Svētdien Gruzijā notiekošās svinības, atzīmējot mierīgās, uz Rietumiem orientētās “rožu revolūcijas” piekto gadadienu, apēno karš ar Krieviju, kas padarījis valsts nākotni bīstami nedrošu.
Piecus gadus pēc Mihaila Saakašvili nākšanas pie varas gadadiena izceļ aizvien lielākos izaicinājumus viņa varai. Opozīcijas atbalstītāji gatavojas protestēt pie televīzijas kanāla “Imedi” ēkas, uzskatot, ka tā darbība tikusi ierobežota par varas iestāžu kritizēšanu.
Saakašvili kādreizējā galvenā sabiedrotā – bijusī parlamenta spīkere Nino Burdžanadze – gatavojas dibināt jaunu opozīcijas politisko partiju ar mērķi atņemt viņam varu.
Oficiālās svinības ir pieticīgas, un vienīgais plānotais pasākums būs koncerts Tbilisi greznajā operas namā.
Runā, ko sestdien pārraidīja televīzija, Saakašvili aicināja visus gruzīnus, tāpat kā revolūcijas laikā, apvienoties pret “bīstamajiem draudiem” no Krievijas.
“Mums uzbruka pēdējo piecu gadu panākumu dēļ, tas bija impērijas pēdējais izaicinājums mums,” viņš teica. “Mēs nekad neesam sadūrušies ar tik bīstamiem draudiem. Mums vajadzīgs spēks un vienotība. Mums jātic nākotnei un jābūt drosmīgiem. Svinēšanas vietā mums jāapliecina vienotība, kā mēs to darījām 2003.gada 23.novembrī.”
Sestdien publiskotajā paziņojumā pirms sarunām ar Krievijas prezidentu Dmitriju Saakašvili ASV prezidents Džordžs Bušs apsveica revolūciju un solīja arī turpmāk atbalstīt Gruziju.
Rožu revolūcijas laikā desmitiem tūkstošu protestētāju 2003.gada novembrī izgāja demonstrācijās Tbilisi ielās, lai nosodītu parlamenta vēlēšanas, kurās bija uzvarējuši toreizējā prezidenta Eduarda Ševardnadzes apbalstītāji. Gruzijas līderis veterāns atkāpās no amata 23.novembrī, kad protestētāji, kurus vadīja Saakašvili ar vienu rozi rokā, triecienā ieņēma parlamenta ēku.
Ar Rietumvalstu valdību, it īpaši Vašingtonas, atbalstu Saakšvili sāka plašas reformas un solīja ievest Gruziju NATO un Eiropas Savienībā.
Viņš vērsās pret korupciju un piesaistīja rekordlielas ārvalstu investīcijas, tādējādi palīdzot Gruzijas ekonomikai panākt 12% pieaugumu 2007.gadā. Taču pēdējos gados kritiķi apsūdz Saakašvili, ka viņš esot kļuvis autoritārs, it īpaši pēc tam, kad policija pagājušajā gadā izklīdināja desmitiem tūkstošu cilvēku pret valdību vērsto demonstrāciju.
Viņu arī aizvien asāk kritizē par valdības rīcību augusta kara laikā, kad Gruzijā iebruka Krievijas karaspēks, lai atsistu militāro mēģinājumu atgūt Maskavas atbalstīto dumpīgo Dienvidosetijas reģionu.
Šis karš vājināja Gruzijas pūliņus dibināt ciešākas saites ar Rietumiem. Neraugoties uz būtiskas palīdzības solījumiem un Krievijas rīcības nosodījumu, Rietumu līderu atbalsts Saakašvili ir visai remdens.
Šā mēneša sākumā, pretēji Gruzijas iebildumiem, Eiropas Savienība vienojās atsākt iesaldētās sarunas par jaunu stratēģisku līgumu ar Krieviju.
Rietumu politiķi, mediji un cilvēktiesību aizstāvju organizācijas izteikuši bažas par kara norisi, apsūdzot gan Gruziju, gan Krieviju par vēršanos pret civiliedzīvotājiem.
