Grieķijas valdība ceturtdien pieņēma jaunus taupības pasākumus, tostarp valsts uzņēmumu privatizāciju, četru gadu budžeta taupības plānā, kuru tā ceturtdienas vakarā iesniedza parlamentam un kurš, domājams, izraisīs jaunu arodbiedrību sašutuma vilni.
Valdība pauda atbalstu šiem pasākumiem pēc sešu stundu ilgas sēdes, kurā daži valdošās sociālistu partijas PASOK biedri tos atbalstīja samērā negribīgi. Valdība plāno veikt jaunos taupības pasākumus, pakļaujoties starptautisko aizdevēju spiedienam, un cer panākt četru gadu taupības plāna pieņemšanu parlamentā līdz jūnija beigām.
Plāna nolūks ir ieekonomēt 28,5 miljardus eiro (20 miljardus latu) līdz 2015.gadam, tai skaitā 6,4 miljardus eiro (4,5 miljardus latu) šogad.
Parlamenta balsojums par šo plānu ir gaidāms 28.jūnijā. Valdošajai partijai PASOK ir neliels vairākums parlamentā – 156 no 300 deputātu mandātiem.
Premjerministrs Georgs Papandreu valdības sēdē aicināja būt vienotiem attiecībā uz šiem pasākumiem, ziņoja Grieķijas preses aģentūra ANA.
“Mēs esam izšķirošā brīdī .. Es uzstāšu, lai šis plāns tiktu pieņemts ar lielu vairākumu .. un aicināšu visas partijas parlamentā uz dialogu un sadarbību,” teica Papandreu. Viņš raksturoja šos pasākumus kā nosacījumu valsts ekonomikas glābšanai no sabrukšanas zem parādu sloga.
Premjers kopš pirmdienas bija vadījis trīs šādas sēdes, un Grieķijas prese raksturoja tās kā “grupas terapiju”.
Grieķijā ceturtdien atkal notika plaši streiki, kuru dalībnieki protestēja pret jauniem taupības pasākumiem. 24 stundu streiku sāka valstij piederošu uzņēmumu darbinieki, kas ir saniknoti par to paredzamo privatizāciju, kuras dēļ var tikt likvidētas darba vietas un samazinātas algas. Streikoja arī tūkstošiem Grieķijas ierēdņu, lai protestētu pret gaidāmo papildu taupības pasākumu vilni.
Jūnija beigās notiks ES valstu un valdību vadītāju samits, lai spriestu par Grieķijas ekonomiskajām grūtībām. Ir saņemtas ziņas, ka samitā tiks spriests par papildu palīdzības piešķiršanu aptuveni 70 miljardu eiro (49 miljardu latu) apmērā.
Grieķijas finanšu ministrs Georgs Papakonstantinu maija beigās brīdināja, ka valsts piedzīvos lielu postu, ja ES un SVF bloķēs starptautiskā aizdevuma kārtējās daļas piešķiršanu.
Lai jūlijā veiktu savus tekošos maksājumus, Grieķijai steidzami ir vajadzīga starptautiskā aizdevuma kārtējā porcija, taču Starptautiskais valūtas fonds (SVF) ir draudējis bloķēt tās piešķiršanu, ja Atēnas neīstenos papildu reformas. Fonds arī norādījis, ka nav saņēmis apliecinājumu, ka grieķi spēs nākotnē finansēt savu 350 miljardu eiro (246 miljardu latu) lielo parādu.
Starptautiskie aizdevēji pērn izglāba Grieķiju no bankrota, apstiprinot tai 110 miljardu eiro (77 miljardu latu) liela aizdevuma piešķiršanu.
