Grieķija ir oficiāli atteikusies no idejas rīkot referendumu par kredītu sloga mazinājumu un budžeta konsolidācijas pasākumiem, ko paredz vienošanās ar Eiropas Savienību (ES), piektdien informējusi valsts Finanšu ministrija, vēsta raidsabiedrība BBC.
Grieķijas finanšu ministrs Evangels Venizels par šo faktu telefoniski informējis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentu Olī Rēnu un Vācijas finanšu ministru Volfgangu Šoibli, kā arī Eirozonas valstu finanšu ministru padomes priekšsēdētāju, Luksemburgas premjeru Žanu Klodu Junkeru, informē ministrijas preses dienests.
Jau vēstīts, ka ceturtdien, grieķu premjers Georgs Papandreu pieļāva iespēju atteikties no paša ierosinātā referenduma, ja opozīcija atbalstīs ES piedāvāto glābšanas plānu .
Piektdien valsts parlamentā paredzēts uzticības balsojums valdībai. Opozīcijā esošā partija ” Jaunā Demokrātija” pieprasa, lai Papandreu atkāpjas un tiek izveidota nacionālā izlīguma valdība. Tiek apspriesta arī ārkārtas parlamenta vēlēšanu iespēja. Valdošā Sociālistu partija ir zaudējusi vairākumu parlamentā, kur tai bija 152 no 300 vietām. Sociālistu frakciju pametuši divi deputāti.
Iepriekš EK pārstāvji norādījuši, ka glābšanas plāna noraidīšana faktiski nozīmētu Grieķijas izstāšanos no Eirozonas un līdz ar to arī no ES . Piektdien uz to norādījis arī Francijas Eiropas lietu ministrs Žans Leoneti.
“Nepieņemt vienošanos nozīmē pamest eiro. Grieķiem neakceptēt darījumu nozīmē pamest Eiropu,” sacījis Leoneti.
Jau vēstīts, ka Eirozonas samitā Briselē 27.oktobra naktī tika panākta vienošanās ar bankām – Grieķijas valsts obligāciju turētājām, ka tās norakstīs 50% no Grieķijas parādiem tām. Līdz ar to vairāk nekā 350 miljardu eiro (246 miljardu latu) lielais Grieķijas valsts parāds samazināsies par aptuveni 100 miljardiem eiro (70 miljardiem latu).
“Vai viņi grib pieņemt jauno vienošanos, vai to noraida? Ja Grieķijas tauta to negrib, tā netiks pieņemta,” Papandreu paziņoja pēc pagājušajā nedēļā notikušajiem protestiem pret viņa valdības taupības pasākumiem.
Pret valdības taupības pasākumiem protestējošie piektdien Grieķijas otrā lielākajā pilsētā Salonikos bloķēja militāro parādi par godu Grieķijas pretestībai Itālijai Otrā pasaules kara laikā, saucot prezidentu Karolu Papuliju par nodevēju.
Grieķijas parlaments 20.oktobra vakarā pieņēma likumu par jauniem valdības taupības pasākumiem, kas Grieķijai jāīsteno, lai varētu saņemt starptautiskā aizdevuma kārtējo maksājumu. Likums tika pieņemts par spīti vardarbīgiem ielu protestiem, kas bija vērsti pret valdības taupības pasākumiem un kuru gaitā gāja bojā kāds vīrietis.
Likums par jaunajiem taupības pasākumiem paredz grozījumus kolektīvajos algu līgumos, ievērojamu nodokļu atvieglojumu samazināšanu, jaunu civildienesta algu sistēmu un tūkstošiem valsts sektora darbinieku pagaidu atlaišanas.
Daudzi Grieķijas iedzīvotāji uzskata, ka valdība ir gājusi pārāk tālu, atļaujot ES un Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) diktēt Grieķijas ekonomisko politiku apmaiņā pret starptautisku aizdevumu piešķiršanu šai valstij.
